Sadarbība NATO dalībvalstu vidū nostiprinās un tiek meklēti jauni risinājumi, kā efektīvāk izmantot dalībvalstu ierobežotos līdzekļus, kā pilnveidot krīzes vadību un kā veiksmīgāk tikt galā ar jaunajiem riskiem, - tā pēc Lisabonā notikušā NATO samita secinājis ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis ("Vienotība").
Aģentūrai LETA Kristovskis sacīja, ka jaunā NATO koncepcija veido nopietnas attieksmes atspoguļojumu un pamatu tam, lai NATO dalībvalstis sadarbībā ar partnervalstīm varētu novērst drošības apdraudējumus un tikt ar tiem galā.
Samita laikā īpaša uzmanība tikusi pievērsta Afganistānai un visas dalībvalstis izrādījušas izpratni, ka ir nepieciešama demokrātijas procesu nodrošināšana Afganistānā, jo "tas ir risku un apdraudējumu perēklis, kas ir bīstams visai pasaulei". Kristovskis sacīja, ka no otras puses ir skaidrs, ka atbildība ir jānodod Afganistānas pusei, kas, protams, tam vēl neesot gatava pilnā apmērā, līdz ar to NATO dalībvalstu vidū esot apņēmība turpināt NATO misiju Afganistānā.
Kristovska vērtējumā NATO un Krievijas dialogs samita laikā noticis savstarpējas uzticības gaisotnē un arī abu pušu vēstījumi bijuši pozitīvi, kas, viņaprāt, liecina par to, ka ir vērojama vēlme mainīt savstarpējo retoriku un uzlabot attiecības. "Tas ir Latvijas interesēs. Mums ir svarīgi, lai arī pretraķešu vairogs tiktu kopīgi veidots NATO un Krievijas starpā, jo tas pasargā arī mūsu teritoriju no trešo pušu uzbrukumiem," apliecināja ārlietu ministrs.
Viņaprāt, šis samits bija tā reize, kad mazinājās naidīgums starp NATO un Krieviju, kas asu izteikumu formā bija vērojams iepriekšējos formātos. Samitā bijusi izteikti draudzīga atmosfēra, kas esot ļoti svarīgi no sadarbības un stabilitātes viedokļa. "Jāvēl, lai šādā gaisotnē attiecības turpinātos un riski, kas veido problēmas, nebūtu šķērslis turpmākai uzticībai," teica Kristovskis.
Taujāts par NATO kravu tranzītu caur Latvijas ostām, Kristovskis norādīja, ka Latvijas puse samita laikā apliecināja savu gatavību un ieinteresētību paplašināt sadarbību, taču pagaidām vēl esot pāragri runāt par kādiem rezultātiem.
Jau vēstīts, ka NATO un Krievija Lisabonas samitā atzinušas, ka atsaluma periods to attiecībās beidzies, un vienojušās par turpmāku sadarbību, bet Maskava uzvērusi, ka aliansei pret to jāizturas kā pret līdzvērtīgu partneri.
"Pagātnes rēgus, kas mūs vajāja pārāk ilgu laiku, šodien mēs esam ne vien apglabājuši - mēs esam tos izdzinuši," paziņojis alianses ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens preses konferencē pēc sestdien notikušā pirmā NATO un Krievijas samita vairāk nekā divu gadu laikā. "NATO dalībvalstis un Krievija šodien vienojušās, ka mums pastāv daudzi drošības apdraudējumi, taču mēs neapdraudam viens otru."
"Atsaluma un savstarpēju pretenziju periods Krievijas un NATO attiecībās beidzies. Puses pateikušas viena otrai visu, ko līdz šim gribējušas, taču baidījušās teikt, un tagad raugās nākotnē ar optimismu," Portugāles galvaspilsētā izteicies Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs. Pēc viņa sacītā, pušu attiecības kļuvušas "tuvākas un daudz caurredzamākas, daudz prognozējamākas", un šo attiecību potenciāls "vēl nebūt nav izsmelts".
"Mēs pārstartējam attiecības starp NATO un Krieviju. Mēs saskatām Krievijā nevis pretinieku, bet gan partneri un sabiedroto cīņā par drošību visā pasaulē," piebildis ASV prezidents Baraks Obama.
Lisabonā apstiprinātajā NATO jaunajā stratēģiskajā koncepcijā, kas ietver arī vienošanos par Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmas izveidi, norādīts uz nepieciešamību šajā jautājumā sadarboties ar Krieviju.
Sestdien NATO un Krievijas samitā panākta vienošanās pētīt šīs sadarbības iespējas un kopīgi izvērtēt draudus drošībai. Tomēr, kā uzsvēris Medvedevs, Maskava "principā piekritusi" šādai sadarbībai ar stingru noteikumu, ka NATO pret to izturas kā pret līdzvērtīgu partneri. Turklāt Krievija uzskata, ka pati ideja par visai Eiropai paredzētu pretraķešu vairogu vēl "būtiski jānoslīpē".
Krievija arī piekritusi atļaut palielināt tā dēvēto neletālo NATO dzelzceļa kravu tranzīta plūsmu caur savai teritorijai uz Afganistānu. Konkrēti, pirmo reizi panākta vienošanās par bruņutransportieru pārvadāšanu.
Ka pēc samita izteikusies Vācijas kanclere Angela Merkele, šī diskusija "pavērusi jaunu lappusi Krievijas un NATO sadarbībā". "Mums jāsatuvinās. Ir skaidrs, ka Krievija nerada draudus aliansei. Mums kopā jārēķinās ar vieniem un tiem pašiem globālajiem izaicinājumiem," viņa norādījusi.