Opozīcijā esošā partiju apvienība "Par labu Latviju" (PLL) pagaidām neredz nekādus iemeslus, lai tā atbalstītu topošo nākamā gada budžetu, kurā būs iekļauti pašlaik izskanējušie konsolidācijas priekšlikumi, aģentūrai LETA atzina PLL Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Zalāns (TP).
Viņš uzsvēra, ka sagatavotie priekšlikumi 2011.gada budžeta konsolidācijai, ir pretēji PLL politiskajam kursam, tāpēc šādu budžetu PLL neatbalstīs.
Zalāns gan pieļāva, ka 2011.gada budžeta projektā, kas jau tuvāko nedēļu laikā nonāks izskatīšanai un apstiprināšanai Saeimā, būs atsevišķas lietas, kas PLL šķitīs pievilcīgas, taču kopumā pagaidām nav iemeslu, lai "Vienotības" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sagatavoto budžetu PLL atbalstītu.
PLL nav plānojusi sagatavot alternatīvu budžeta projektu, taču Zalāns uzsvēra, ka PLL mēģinās cīnīties par to, lai neapliekamais minimums tiktu paaugstināts lielākā apmērā, nevis tikai par desmit latiem, kā tas iecerēts valdības plānā. PLL uzstādījums ir, ka četros gados nepaliekamajam minimumam (pašlaik 35 lati, nākamgad plānoti 45 lati) ir jāsasniedz minimālās algas apmērs (patlaban 180 lati, nākamgad plānoti 200 lati), tāpēc PLL konsekventi iesniegšot tādus priekšlikumus, kas šim mērķim tuvinātu.
"Ja pārējos jautājumos sāksim piedāvāt to, ko gribam un uzskatām par pareizu, mums būtu jātaisa alternatīvs budžets, ko tāpat nepieņemtu," piebilda Zalāns.
Zalāns pagaidām atturējās komentēt, kā varētu strādāt visi koalīcijas iecerētie konsolidācijas pasākumi nākamajā budžetā, sakot, ka pamatproblēma joprojām netiek risināta - notiek manipulācijas ar procentpunktiem un skaitļiem, bet nav neviena reformu pieteikuma. "Tā ir tā nelaime. Ilglaicīgu reformu vietā, visu laiku dzirdam manipulācijas ar skaitļiem un aprēķinus," uzsvēra Zalāns.
Viņš atgādināja, ka sociālie partneri jau vairākus gadus prasa reformas, bet vienīgais priekšlikums, kas patlaban ir izskanējis, ir pārskatīt programmas augstākajā izglītībā. "Nav neviena nopietna pieteikuma reformām izglītībā, veselības sistēmā un nākamajam posmam pašvaldībās. Visā pasaulē saprot, ka, lai valsts vara paliktu lētāka, ir vairāk jādod pašvaldībām, bet Latvijā nekas no tā nenotiek- ir tikai manipulācijas ar procentiem," uzsvēra viens no PLL līderiem.
Patlaban valdībā panāktās vienošanās par nākamā gada budžetu esot tas, ko premjera Valda Dombrovska ("Vienotība") budžeta veidošanas algoritma ietvaros varēja panākt. "Lai būtu kaut kas cits, ir jāiziet no algoritma laukā. Ja strikti ietu uz atsevišķu nodokļu samazināšanu, palielinot uzņēmumu apgrozījumu un attiecīgi ieņēmumus budžetā, būtu citi pasākumi. Šai valdībai tāds algoritms neeksistē, bet notiek tikai manipulācija ar procentu punktiem un tad tā skatīsies, kā tas strādā, un nepieciešamības gadījumā tos koriģēs. Nekas cits te nebūs," kritisks bija Zalāns.
Jau ziņots, ka koalīcija vakar pēc septiņu stundu ilgām diskusijām panāca vienošanos par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšanu nākamgad līdz 25%, neapliekamā minimuma palielināšanu līdz 45 latiem, atvieglojuma par apgādībā esošajiem palielināšanu līdz 70 latiem, sociālo apdrošināšanu iemaksu likmes palielināšanu līdz 35,09% (pašlaik tā ir 33,09%), šo palielinājumu paredzot veikt uz darba ņēmēju iemaksām.
Panākta vienošanās, ka pašvaldības nākamgad saņems 82% no IIN, bet valsts budžetā tiks ieskaitīti 18%.
Kā sacīja premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība"), panākta vienošanās par minimālās algas palielināšanu līdz 200 latiem līdzšinējo 180 latu vietā.
Premjers apliecināja, ka bijušas diskusijas par Veselības ministrijas nākamā gada budžetu, un, lai gan nozares pamatfunkciju īstenošanai finansējums netiek mazināts, ministrijas centrālā resora izdevumi būs jāsamazina par 12,3 miljoniem latu.
Savukārt jau piektdien "Vienotības" un ZZS veidotais Ministru kabinets vakar panāca vienošanos par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikmes palielināšanu līdz 22% un nekustamā īpašuma nodokļa likmes dzīvojamām platībām dubultošanu.
Palielināta tiks arī samazinātā PVN likme - no 10% uz 12%, savukārt elektrības patēriņam mājsaimniecībās vairs netiks piemērota samazinātā PVN likme, bet gan pamatlikme.
Dubultojot nodokļa likmi mājokļiem, nolemts saglabāt patlaban esošo 25% pieauguma ierobežojumu nodoklim par zemi. Nodoklis mājokļiem patlaban ir atkarīgs no tā kadastrālās vērtības un tiek piemērots 0,1%, 0,2% un 0,3%. Sekojoši palielinot nodokli jaunās likmes būs 0,2, 0,4 un 0,6% no kadastrālās vērtības.
IIN likme patlaban ir 26%, nepaliekamais minimums ir 35 lati, atvieglojumi par apgādībā esošu personu 65 lati, savukārt obligātās sociālās iemaksas strādājošajiem jāveic 33,09% apmērā.