Brigmanis: budžeta konsolidācijas pasākumi nekad nevarētu būt pilnīgi apmierinoši

Valsts budžeta konsolidācijas pasākumi par 280 miljoniem latu nekad nevarētu būt pilnīgi apmierinoši, jo "kod, kurā pirkstā gribi, visos sāp", aģentūrai LETA atzina Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Viņš uzsvēra, ka koalīcijas partijas budžeta konsolidācijā ir balstījušas uz viedokli, lai izvēlētie pasākumi būtu mazāk sāpīgi un solidāri sabiedrībai. Viņaprāt, konsolidācijas priekšlikumi, par kuriem vienojusies valdība, ir mazāk sāpīgākie piedāvājumi.

Brigmanis norādīja, ka bieži vien ekspertu piesauktās strukturālās reformas ir ļoti skaists jēdziens, taču ne vienmēr tiek paskaidrots, ka to pamatā ir iestāžu slēgšana - gan skolu, gan slimnīcu un arī muzeju un teātru, kas nozīmētu arī darbavietu samazināšanu. "Tas jebkurā gadījumā nenozīmē, ka cilvēki pārsēžas citā krēslā, - strukturālās reformas būtu augstskolu likvidēšana un slimnīcu skaita samazināšana," pauda ZZS līderis.

Viņš gan atzina, ka kādā brīdī un pēc rūpīgas izvērtēšanas, iespējams, ar to būs jānodarbojas, taču Brigmanis nav pārliecināts, vai tās tiešām ir lietas, kas atrisinās visas problēmas valstī. "Aizslēgt un likvidēt ir ļoti vienkārši, bet atjaunot pēc tam būs daudz grūtāk," piebilda Brigmanis.

Taujāts par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdali starp pašvaldībām un valsti, par ko vakar vairāku stundu garumā mēģināja vienoties koalīcija, Brigmanis skaidroja, ka ZZS svarīgi bija rast kompensējošos mehānismus IIN likmes samazināšanai no pašreizējiem 26% līdz 25%.

Brigmanis uzsvēra, ka IIN ir nozīmīgākā pašvaldību budžetu veidojošā daļa, tāpēc, samazinot šo nodokli, samazinās arī pašvaldību ienākumi, tāpēc bija nepieciešams rast kompensējošus mehānismus. Finanšu ministrija (FM) esot piedāvājusi samazināt IIN daļu pašvaldībām un palielināt sociālo nodokļu daļu. "Palielinoties iemaksām sociālajā daļā, tiek risinātas problēmas, ar ko nodarbojas valsts, tādejādi tiktu radītas problēmas pašvaldībām," teica Brigmanis.

Vakar koalīcija panāca vienošanos, ka pašreizējo 80% vietā, pašvaldību budžetā nonāks 82% no IIN, bet valsts budžetā - 18%. Brigmaņa skatījumā šāds kompromiss līdz ar nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšanu spēs vismaz daļēji kompensēt pašvaldībām IIN likmes samazināšanu.

Pēc ZZS domām, šāds variants pašvaldībām, lai gan ir sāpīgs, tomēr ir finansiāli izdevīgāks.

Brigmanis sacīja, ka sākotnēji bija paredzēts uz pašvaldību rēķina konsolidēt aptuveni 26 miljonus latu, taču tagad šis cipars samazinājies līdz 10 miljoniem latu.

Brigmanis paredz, ka Saeimā diskusijas par IIN pārdali būs karstas, jo deputātu amatos ievēlēti arī vairāki bijušie pašvaldību vadītāji, kas šādam variantam varētu nepiekrist, tomēr viņš pauda cerību, ka panāktais kompromisa variants tomēr tiks akceptēts, jo budžeta konsolidācijai daudz iespēju nav. "Protams, tas pašvaldībām būs grūti, bet no otras puses jāsaprot, - ko citu darīsim? Skolotāju algas, pabalsti, pensijas - tas viss ir noturēts un tam klāt neķeras," akcentēja Brigmanis.

Lai gan viens no principiem, pēc kā vadījusies koalīcija, bija solidaritāte, Brigmanis vēl neņēmās spriest, vai panāktās vienošanās ir izdevušās solidāras, taču "mēģinājums un griba to izdarīt bija".

Lai gan iepriekš tika norādīts, ka ZZS piedāvātā alternatīva bijusi nākamgad IIN pašvaldībām novirzīt 76% apmērā līdzšinējo 80% vietā, Brigmanis uzsvēra, ka ZZS nekad nav virzījusi šādu priekšlikumu, bet tā ir pašas Finanšu ministrijas (FM) interpretācija, ko tā pamanījusies pasniegt kā ZZS viedokli.

Jau ziņots, ka koalīcija vakar pēc septiņu stundu ilgām diskusijām panāca vienošanos par IIN likmes samazināšanu nākamgad līdz 25%, neapliekamā minimuma palielināšanu līdz 45 latiem, atvieglojuma par apgādībā esošajiem palielināšanu līdz 70 latiem, sociālo apdrošināšanu iemaksu likmes palielināšanu līdz 35,09% (pašlaik tā ir 33,09%), šo palielinājumu paredzot veikt uz darba ņēmēju iemaksām.

Panākta vienošanās, ka pašvaldības nākamgad saņems 82% no IIN, bet valsts budžetā tiks ieskaitīti 18%.

Kā sacīja premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība"), panākta vienošanās par minimālās algas palielināšanu līdz 200 latiem līdzšinējo 180 latu vietā.

Premjers apliecināja, ka bijušas diskusijas par Veselības ministrijas nākamā gada budžetu, un, lai gan nozares pamatfunkciju īstenošanai finansējums netiek mazināts, ministrijas centrālā resora izdevumi būs jāsamazina par 12,3 miljoniem latu.

Savukārt jau piektdien "Vienotības" un ZZS veidotais Ministru kabinets vakar panāca vienošanos par PVN pamatlikmes palielināšanu līdz 22% un nekustamā īpašuma nodokļa likmes dzīvojamām platībām dubultošanu.

Palielināta tiks arī samazinātā PVN likme - no 10% uz 12%, savukārt elektrības patēriņam mājsaimniecībās vairs netiks piemērota samazinātā PVN likme, bet gan pamatlikme.

Dubultojot nodokļa likmi mājokļiem, nolemts saglabāt patlaban esošo 25% pieauguma ierobežojumu nodoklim par zemi. Nodoklis mājokļiem patlaban ir atkarīgs no tā kadastrālās vērtības un tiek piemērots 0,1%, 0,2% un 0,3%. Sekojoši palielinot nodokli jaunās likmes būs 0,2, 0,4 un 0,6% no kadastrālās vērtības.

IIN likme patlaban ir 26%, nepaliekamais minimums ir 35 lati, atvieglojumi par apgādībā esošu personu 65 lati, savukārt obligātās sociālās iemaksas strādājošajiem jāveic 33,09% apmērā.