Valdība apstiprina Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas kārtību

Valdība otrdien apstiprināja Ministru kabineta (MK) noteikumus par Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda plāna īstenošanu un uzraudzību.

"Šobrīd Finanšu ministrija un nozaru ministrijas aktīvi strādā pie konkrētām programmām, lai iespējami ātri varētu sākt realizēt ES Atveseļošanas fonda plānā paredzētos projektus. Šo "spēles noteikumu" izstrāde ir pamatnosacījums kvalitatīvai un caurspīdīgai projektu īstenošanai," uzsvēra finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas procesā visām ES dalībvalstīm jānodrošina atbilstošas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas darbība, lai ES piešķirtais finansējums tiktu izmaksāts pamatoti, un līdzekļi investēti sabiedrības interesēs. Sistēma nodrošinās plānā noteikto mērķu un atskaites punktu sasniegšanas uzraudzību.

Lai uzraudzību veiktu efektīvi un pārskatāmi, tiks apkopota standartizētu kategoriju dati un informācija, kas ļautu novērst un konstatēt pārkāpumus, proti, krāpšanu, korupciju, interešu konfliktu un dubulto finansējumu Atveseļošanas fonda plānā atbalstītajos projektos.

Lai sasniegtu attiecīgo mērķi, MK noteikumos noteikta Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība, atbildīgās institūcijas, kas nodrošinās noteikto īstenošanas un uzraudzības uzdevumu, informācijas sistēmas izveides un izmantošanas kārtība un citi nosacījumi.

Latvija tuvāko piecu gadu laikā varētu saņemt Atveseļošanas fonda investīcijas 1,82 miljardu eiro apmērā un īstenot fonda plānā paredzētos pasākumus.

Pēc priekšfinansējuma saņemšanas turpmākos līdzekļus Latvija varēs piesaistīt, sasniedzot konkrētos projektu un reformu mērķus. Katru gadu tiks vērtēts Latvijas progress, un atbilstoši tam būs pieejams finansējums. Paredzams, ka pirmās fonda investīcijas tiks veiktas veselības jomā, kur jau šobrīd ir augstas gatavības projekti.

Atveseļošanas fonda plānā paredzētie ieguldījumi sešās stratēģiskajās jomās ļaus veikt nozīmīgas reformas, palīdzot valstij atgūties no pandēmijas izraisītās ekonomikas lejupslīdes. 20% no fonda līdzekļiem pēc EK ieteikumiem plānots ieguldīt digitalizācijā, bet 37% - klimata mērķu sasniegšanā. Nevienlīdzības mazināšanai novirzīti 370 miljoni eiro jeb 20% no fonda līdzekļiem, veselības nozares projektiem - 181,5 miljoni eiro jeb 10%, ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformām - 196 miljoni eiro jeb 11%, bet likuma varas stiprināšanai - 37 miljonus eiro jeb 2%.

Atveseļošanas fonds ir jauna, EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021.-2027.gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Tā mērķis - atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt pandēmijas izraisītās krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.