NATO valstu līderu apstiprinātā alianses jaunā stratēģiskā koncepcija atbilst Latvijas aizsardzības mērķiem un nekādā veida nemazina Latvijas drošību, - preses konferencē sakaru programmā "Skype" no NATO samita Lisabonā paziņoja Latvijas prezidents Valdis Zatlers.
Prezidents skaidroja, ka NATO samita nozīme ir nenovērtējama, jo šeit dažādos formātos esot iespējams apspriest jautājumus, kas svarīgi Latvijai. Īpaša nozīme samitā piešķirta jautājumiem, kas skar divpusējo un reģionālo sadarbību, kas ļautu efektīvāk izmantot finanšu resursus.
Preses konferencē piedalījās arī Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Vienotība"), kā arī ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis ("Vienotība"). Amatpersonas uzsvēra, ka NATO valstis augstu novērtējot Latvijas ārpolitiku, jo tā tiek konsekventi realizēta. Pagaidām arī netiekot izteikti pārmetumi par nepietiekamu finanšu resursu piešķiršanu aizsardzības vajadzībām, lai gan savulaik Latvija šim mērķim solīja novirzīt 2% no iekšzemes kopprodukta, patlaban tiekot atvēlēts tikai 1%.
Kristovskis skaidroja, ka NATO valstis izprot, ka pasauli ir piemeklējusi ekonomiskā krīze, vienlaikus, tiekot cerēts, ka pēc ekonomikas atlabšanas līdzekļi aizsardzības vajadzībām tiks palielināti.
Zatlers atzina, ka NATO valstu amatpersonas skatās nākotnē un esot viennozīmīgi skaidrs, ka finansējuma ir jāpieaug, jo Latvija nevarot atpalikt no Igaunijas un Lietuvas.
Amatpersonas atzina, ka neskatoties uz mazo finansējumu Latvija izpilda savas saistības, taču tas atsaucoties uz karavīriem, kuriem nākas iztikt ar minimāliem resursiem.
Amatpersonas arī norādīja, ka samita laikā valstis akceptējušas, ka drošībai pasaulē ir jābalstās uz sadarbības principiem, kas arī palīdzot attīstīt NATO un Krievijas attiecības.
Militāro kravu eksports caur Latvijas ostām uz Afganistānu esot vēl nākotnes jautājums un atkarīgs no procesu attīstības, taču par nemilitāro kravu eksportu esot ļoti labas atsauksmes un Latvija turpina iesaistīties šajā kravu tranzītā, skaidroja amatpersonas.
Jau ziņots, ka alianses jaunā stratēģiskā koncepcija dalībvalstis paudušas gatavību arī turpmāk īstenot militāras operācijas globālā mērogā.
Jaunā stratēģiskā koncepcija aizstās 1999.gadā apstiprināto dokumentu, kas tika sagatavots divus gadus pirms 11.septembra terora aktiem, kuri kardināli manīja situāciju starptautiskajā sistēmā, kas sāka veidoties pēc Aukstā kara.
Stratēģiskā koncepcija nākamajai desmitgadei atkārtoti apstiprina pirms 61 gada iedibinātos alianses pamatprincipus un paredz, ka NATO galvenais uzdevums joprojām būs 28 dalībvalstu teritorijas kolektīva aizsardzība.
Dalībvalstu līderi, kas pulcējušies uz galotņu sanāksmi Portugāles galvaspilsētā, "atkārtoti apstiprina mūsu valstu saistības vienai otru aizstāvēt pret uzbrukumiem, tostarp pret jaunajiem mūsu pilsoņu drošības apdraudējumiem," teikts dokumentā.
"Mēs, NATO politiskie līderi, esam apņēmušies turpināt mūsu alianses modernizāciju, lai tā būtu piemērota mērķim risināt 21.gadsimta drošības problēmas," teikts dokumentā. "Mēs esam stingri apņēmušies saglabāt tās kā pasaules visveiksmīgākās politiski-militārās alianses efektivitāti."
Tajā pašā laikā koncepcijā uzsvērts, ka NATO jānodrošina spēja īstenot ekspedīcijas misijas globālā mērogā, kā arī atkārtoti apstiprināta gatavība aliansi paplašināt, uzņemot tajā demokrātiskas valstis, kas atbilsts noteiktajiem dalības kritērijiem.
"Ja konflikta novēršana izrādīsies neveiksmīga, NATO būs gatava un spējīga apvaldīt uzsākto karadarbību," teikts Lisabonas samita laikā apstiprinātajā dokumentā. "NATO ir unikālas konfliktu noregulēšanas iespējas, tostarp nesalīdzināma kapacitāte izvērst un uzturēt ievērojamus militāros spēkus kaujas laukā."
Neskatoties uz ekonomisko krīzi, kas novedusi pie straujas aizsardzības izdevumu samazināšanas, koncepcijā norādīts, ka alianses dalībvalstīm jānodrošina nepieciešamie resursi NATO misiju īstenošanai. Vienlaikus dokumentā atzīsts, ka jāuzlabo savstarpējā koordinācija labākai pieejamo resursu izmantošanai, kā piemēru minot šomēnes noslēgto līgumu par Francijas un Lielbritānijas karaflotes sadarbību.
Koncepcija paredz nostiprināt arī alianses aizsardzības spējas pret tā dēvētajiem jaunajiem apdraudējumiem, piemēram, kiberuzbrukumiem, "kas kļūst arvien biežāki, organizētāki un [rada] arvien lielākus zaudējumus" un var sasniegt mērogus, "kuri apdraud nacionālo un eiroatlantisko labklājību, drošību un stabilitāti".
Dokumentā atzīts, ka terorisms rada "tiešus draudus pilsoņu un NATO valstu drošībai, kā arī starptautiskajai stabilitātei" un ka ekstrēmistu grupējumi turpina iespiesties teritorijās, kuras aliansei ir stratēģiski nozīmīgas.
Dokuments ietver arī vienošanos par pretraķešu aizsardzības sistēmas izveidi, vienlaikus uzsverot nepieciešamību sadarboties šajā jautājumā ar Krieviju, kā arī ar "citiem eiroatlantiskajiem partneriem".
NATO "attīstīs spējas pasargāt mūsu iedzīvotājus un teritorijas pret ballistisko raķešu uzbrukumu", kas kļūs par "mūsu kolektīvās aizsardzības svarīgāko elementu", teikts jaunajā stratēģiskajā koncepcijā.
Dokumentā norādīts, ka "NATO un Krievijas sadarbība ir stratēģiski svarīga, jo tā veicina kopīgas miera, stabilitātes un drošības telpas izveidi".
"NATO nerada draudus Krievijai," atkārtoti uzsvēruši alianses līderi, vienlaikus piebilstot, ka NATO meklēs sadarbības iespējas ar valstīm un organizācijām visā pasaulē, tostarp ar ANO un Eiropas Savienību.
Pirms samita Vācija un Francija panāca kompromisu arī jautājumā par alianses kodolarsenāla uzturēšanu nākotnē.
Iepriekš Vācija vēlējās, lai jaunajā NATO stratēģiskajā koncepcijā tiktu pausta dalībvalstu apņēmība panākt kodolbrīvu Eiropu, taču Francija uzstāja uz vēlmi saglabāt savus neatkarīgos kodolatturēšanas spēkus.
Galu galā tiks panākta vienošanās par "neitrālu" formulējumu, kas, no vienas puses, paredz turpmāku atbruņošanos, bet no otras - NATO kodolarsenāla uzturēšanu, kamēr atomieroči ir arī citu valstu rīcībā.
Apstiprinātajā dokumentā teikts, ka alianse apņemas "radīt apstākļus pasaulei bez kodolieročiem", taču vienlaikus uzsvērta apņēmība saglabāt "NATO kā kodolaliansi, kamēr pasaulē ir kodolieroči".