Saeima šodien ar balsu vairākumu nolēma neturpināt darbu pie Rīgas Sv. Pētera baznīcas likuma, kas bija pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīts 2008.gada 5.jūnijā.
Par šī likumprojekta izskatīšanas turpināšanu nobalsoja 21 deputāts, pret — 39, atturējās 28 deputāti. Deputāt Igors Pimenovs paziņoja, ka viņa pārstāvētā "Saskaņas centra" frakcija neatbalsta šo likumprojektu.
Pimenovs norādīja, ka Sv.Pētera baznīcas restaurācijā un rekonstrukcijā ir ieguldīti milzīgi līdzekļi: no 1954. līdz 1990.gadam - 3 800 000 rubļu un no 1991.gada līdz 2010.gadam - 7 200 000 latu. Tādēļ, pēc Pimenova domām, Sv.Pētera baznīcas nodošana Evaņģēliski luteriskajai baznīcai nozīmētu "šo līdzekļu milzīgu izšķērdēšanu". Kopš 1973.gada Sv.Pētera baznīca kā iestāde strādā pēc pašfinansēšanās principa, ir rentabla un nes peļņu Rīgas pilsētas pašvaldībai. Laika posmā no 2006.gada līdz 2010.gadam Sv.Pētera baznīcas ieņēmumi ir 728 000 latu. Rīgas pilsētas budžets ir papildināts pa šo laiku gandrīz par pusmiljonu latu.
Komisija iepriekšējā sasaukumā vairākkārt diskutēja par Rīgas Sv.Pētera baznīcas likuma 6.pantu, kurš paredz, ka baznīcas uzturēšanai nepieciešamos izdevumus finansē Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca. Latvijas valsts piedalās baznīcas izpētes, konservācijas un restaurācijas finansēšanā gadskārtējā valsts budžeta likumā šim mērķim paredzēto finanšu līdzekļu apmērā. Pašvaldība var piedalīties Rīgas Svētā Pētera baznīcas uzturēšanā, kā arī tās izpētes, konservācijas un restaurācijas finansēšanā.
Kā LETA jau ziņoja, šā gada februārī Ministru kabinets, balstoties uz Tieslietu ministrijas atzinumu, ir informējis Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, ka īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Sv.Pētera baznīcas ēku un 2788 kvadrātmetriem zemes Rīgā, Skārņu ielā 19, ir jānostiprina Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai.
Pērn 14.oktobrī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nolēma lūgt Ministru kabinetu vērsties tiesā, lai tā konstatētu faktu, ka Rīgas Sv.Pētera baznīca ir bezīpašnieka manta, kura saskaņā ar Civillikumu nonāk valsts īpašumā. Pēc šāda tiesas lēmuma Saeima varētu izlemt, vai Sv.Pētera baznīcas ēka bez atlīdzības nododama Rīgas pašvaldībai, vai bez atlīdzības vai pret atlīdzību tā nododama Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai (LELB).
Rīgas Svētā Pētera baznīcas likuma projektā bija paredzēts noteikt Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu - Rīgas Sv.Pētera baznīcas ēku un zemi zem tās. Likumprojekts arī nosaka īpašnieka pienākumu pienācīgi rūpēties par tā īpašumu, gan uzturot to, gan arī ieguldot tajā nepieciešamās investīcijas.
2008.gada 30.septembrī Rīgas dome pēc pusotru stundu garām debatēm neatbalstīja lēmumprojektu par Sv.Pētera baznīcas nodošanu Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai. Arī 16.marta sēdē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane (LPP/LC) paziņoja, ka Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) uzskata, ka Sv.Pētera baznīcai arī turpmāk jāatrodas pašvaldības SIA "Rīgas nami" valdījumā, kura vislabāk apsaimniekojot šo arhitektūras pieminekli.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis plaši stāstīja, cik līdzekļu padomju valsts ir ieguldījusi Otrā pasaules kara laikā sagrautā Sv.Pētera baznīcas torņa atjaunošanā, cik ļoti pašvaldība rūpējas par šo ēku.
Pēc tam gan atklājās, ka Sv.Pētera baznīcā ir sabojājusies apkures sistēma, tāpēc reizēm gaisa temperatūra tajā ir tikai plus trīs grādi, un salt nākas gan baznīcēniem, kas svētdienās pulcējas uz dievkalpojumu, gan baznīcā iekārtotā muzeja apmeklētājiem, bet mūziķiem koncertā grūti spēlēt, jo salst pirksti.
Sv.Pētera baznīcā ir nopietnas problēmas arī ar ugunsdrošību, jo torņa koka konstrukcijas nav impregnētas, bet hidrants ir par vāju, lai ugunsgrēka gadījumā nodrošinātu vajadzīgā augstuma ūdens strūklu.
LELB pārstāvis Kaspars Upītis arī norādīja, ka luterāņiem nav pieņemami, ka Sv.Pētera ēkā ir iemitinājusies arī Rēriha biedrības filiāle, kuru Izglītības un zinātnes ministrija pieskaita pie jaunajām reliģijām.