Baltkrievijas režīma organizētā robežpārkāpšana vērtējama kā hibrīdkarš, min deputāti

Baltkrievijas režīma organizētā Latvijas robežas pārkāpšana vērtējama kā hibrīdkara apstākļi, šāds uzskats šodien cita starpā iezīmējās Saeimas deputātu debatēs par valdības izsludināto ārkārtējo situāciju.

Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans (JKP) uzsvēra, ka Latvija atrodas Kremļa satelītu īstenota hibrīdkara apstākļos.

Politiķis pozitīvi novērtēja, ka salīdzinājumā ar tā sākotnējo variantu 10.augustā pieņemtais valdības rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu ir būtiski uzlabots. Tagad tas ir pietiekoši stingrs un paredz nepieciešamās tiesības robežsardzei, lai varētu efektīvi pildīt savus pienākumus robežas apsardzībai, uzsvēra Feldmans.

Politiķis vērsa uzmanību, ka Baltkrievijā pie varas esošais autoritatīvā Aleksandra Lukašenko režīms saziņā ar Kremli mēģinās identificēt vairākas valstis, kuras gribēs sūtīt savus iedzīvotājus, lai šos cilvēkus izmantotu kā hibdrīkara ieroci. Līdz ar to uz Latvijas robežas joprojām ir gaidāmi cilvēku plūdi, uz ko starptautiskā līmenī būtu jāatbild ar sankcijām pret Baltkrievijas režīmu, norādīja Feldmans.

Deputāts Jānis Dombrava (NA) uzsvēra, ka pašlaik jautājums ir kā Latvijai izdosies apturēt pret valsti vērsto hribrīdkaru. Viņš pozitīvi novērtēja valdības pieņemto lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Politiķis akcentēja, ka drīzumā pret Latviju būs vērsta apmelošanas kampaņa dažādās starptautiskās institūcijās.

"Ceru, ka neviens kolēģis no Saeimas, it īpaši no tām partijām, kuru biedri ir apsūdzēti par spiegošanu Krievijas labā, nemetīsies šajā informatīvajā cīņā pret Latvijas valsti," pauda Dombrava, brīdinot, ka Latvijā ir daudz austrumu ietekmes aģentu un noderīgie izpalīgi.

Deputāts Māris Možvillo (PCL/KPV LV) kritiski novērtēja, ka robeža stāv vaļā un ka situācija uz tās ir "zem jebkuras kritikas". Viņš aicināja deputātus un atbildīgos ierēdņos līdzīgi kā to jau darījuši Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti, apmeklēt Latvijas-Baltkrievijas robežu.

Možvillo akcentēja, ka tas nav normāli, ka pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 30 gadu laikā "pret ne tik draudzīgiem kaimiņiem" nav uzbūvēta robeža ar atbilstošiem tehniskajiem līdzekļiem.

Deputāts akcentēja, ka, ja šī situācija atbilstoši kolēģu teiktajam ir karš, tad ir jārīkojas kā kara laikā. Nepieciešams rast risinājumu tiem traucēkļiem, kurus Aizsardzības komisijas sēdē pauda robežsardzes vadības pārstāvji. Jārīkojas tūlīt un šodien, jo Iekšlietu ministrijas piedāvātais ilgtermiņa darbu termiņš ir pārāk ilgs, akcentēja Možvillo.

Kā ziņots, Saeima šodien ar lielu balsu vairākumu pārapstiprināja jau spēkā esošo, valdības no 11.augusta izsludināto ārkārtējo situāciju Latvijas-Baltkrievijas pierobežā. Par ārkārtējās situācijas pārapstināšanu nobalsoja 85 deputāti, nevienam nebalsojot "pret" vai "atturas".

Ārkārtējās situācijas laikā robežsardzei piešķirtas tiesības pielietot fizisku spēku, lai nekavējoties atgrieztu personas valstī, no kuras tās nelikumīgi šķērsojušas robežu.

Ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, kā arī ievērojot lielo Lietuvas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu, ārkārtējā situācija izsludināta līdz 10.novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpils pilsētā.

Valdība arī noteica, ka teritorijā, kurā izsludināta ārkārtējā situācija, izvietotajās Valsts robežsardzes struktūrvienībās un citās iestādēs nepieņems personu iesniegumus par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.