Ārlietu ministrija neizpratnē par Krievijas kritiku, kas veltīta Kristovskim

Latvijas Ārlietu ministrija paudusi neizpratni par Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālo pārstāvju šī gada 11.novembrī izteiktajiem komentāriem par Latvijas ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim ("Vienotība") piedēvētiem izteikumiem par Latvijas un Krievijas robežlīgumu.

Kā ziņots, Krievijas Ārlietu ministrijas amatpersona Andrejs Ņesterenko ceturtdien apliecinājis - Maskava cer, ka Latvijas ārlietu ministrs Kristovskis attiecībās ar Krieviju īstenos labu kaimiņattiecību politiku, vienlaikus norādot, ka dažas pasāžas ministra sarakstē ar Aivaru Sluci atstājot "nepatīkamas mieles". Viņš arī paudis cerību, ka Kristovskis reālajā dzīvē nesekos saviem aizspriedumiem, bet gan Latvijas valdības deklarētajai līnijai, kas paredz ar Krieviju veidot labas kaimiņattiecības

Kā norāda Latvijas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Sīlis, līgums ir ratificēts Saeimā jau 2007.gada 17.maijā un stājies spēkā. Latvijas un Krievijas puses šobrīd savstarpēji sadarbojoties strādā pie robežas demarkācijas procesa. Viņš atgādina, ka Kristovskis kā Eiropas Parlamenta deputāts ir atbalstījis tā rezolūciju, kas atbalsta Latvijas un Krievijas robežlīguma noslēgšanu.

Izbrīnu radot Krievijas oficiālo iestāžu pakļaušanās atsevišķu avotu nekritiskām spekulācijām un gatavība tās komentēt. Atliekot tikai minēt, kādi ir šo avotu mērķi, šādas spekulācijas izvirzot.

"Aicinām Krievijas Ārlietu ministriju turpmāk profesionāli un korekti savos oficiālajos komentāros balstīties uz Latvijas valdības un tās pārstāvju paustu informāciju, tostarp Latvijas ārlietu ministra Kristovska pausto uzskatu, ka ar Krieviju mums ir jābūt vislabākajām attiecībām un ministra gatavību piedalīties šo attiecību veidošanā," norāda Sīlis.

Kristovskis uzskata, ka Latvijas un Krievijas attiecības veidojamas pragmatiski un uz savstarpēja izdevīguma pamata. Abas puses ir ieinteresētas labās un attīstītās Latvijas un Krievijas divpusējās attiecībās, tāpat kā labās ES un Krievijas attiecībās un NATO un Krievijas sadarbībā, informēja Sīlis.

"Ceram, ka Kristovska kungs, kuram skandāla dēļ ne bez grūtībām izdevās saglabāt amatu, reālajā dzīvē nesekos saviem aizspriedumiem, bet gan Latvijas valdības deklarētajai līnijai, kas paredz ar Krieviju veidot labas kaimiņattiecības," ceturtdien norādīja Ņesterenko.

Attiecībā uz Kristovska paziņojumiem par atbalstu teritoriālajām pretenzijām pret Krieviju Abrenes jautājumā Krievijas Ārlietu ministrija uzskata, ka "jautājums par robežu ir slēgts".

"Kā zināms, Līgums par Krievijas-Latvijas valsts robežu 2007.gada 18.decembrī stājās spēkā, tajā precīzi noteikta robežlīnija. Patlaban Kopējās demarkācijas komisijā notiek gatavošanās, lai dabā īstenotu atbilstošos darbus. Jebkuri mēģinājumi spekulēt ap robežas tēmu nevar tikt nosaukti citādi kā par provokatīviem," norādīja amatpersona.

Maskavā ir pārliecināti, ka šie centieni "Latvijā negūs pat ne vismazāko atbalstu", apliecināja Ņesterenko.

Latvijā

Šobrīd norit balsošana par titulu "Gada Eiropas cilvēks Latvijā". Par titulu sacenšas trīs cilvēki - Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, animācijas filmas "Strume" režisors Gints Zilbalodis un Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balčūne. Valsts prezidents šajā saistībā vēries ar lūgumu pie sabiedrības.

Svarīgākais