Samazinot sociālo iemaksu apmēru otrajam pensiju līmenim par vienu procentu, sociālais budžets nākamgad papildus iegūtu 56–60 miljonus latu, bet fondētā sistēma, kurā pašreizējie strādājošie uzkrāj sev līdzekļus vecumdienām, par šādu summu samazināsies. Tieši šāds priekšlikums no Labklājības ministrijas (LM) iesniegts izvērtēšanai koalīcijas sanāksmē, un jau šonedēļ valdība par to konceptuāli varētu izlemt.
Latvijas pensiju sistēma balstās uz trim līmeņiem: pirmais līmenis ir solidārā sistēmā, kurā no strādājošo sociālajām iemaksām tiek izmaksātas pašreizējo pensionāru pensijas; otrais līmenis – ir fondētā pensiju sistēma, kurā esošās sociālās likmes ietvaros noteikts procents (pašlaik tie ir divi procenti) tiek novirzīts uzkrājumam; savukārt trešais līmenis – ir privātie pensiju plāni, kuros pats cilvēks izvēlas iesaistīties vai ne.
Priekšlikums 2011. gada valsts budžeta konsolidācijai sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes pensiju otrajam līmenim tāpat kā līdz šim noteikt divu procentu apmērā nāca no reformu vadības grupas. Saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likumu no 2011. gada 1. janvāra sociālās apdrošināšanas iemaksu likmei jābūt četriem procentiem. Reformu vadības grupas pārstāvji uzskata, ka valsts budžeta konsolidācijas nodrošināšanai būtu iespējams to saglabāt esošajā līmenī. Valdības gaiteņos parādījās ideja, ka šo otrajam pensiju līmenim novirzāmo līdzekļu apjomu vispār varētu samazināt līdz nullei, proti, nākamgad otrajam pensiju līmenim vispār nenovirzīt naudu.
Labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS) norāda, ka, veicot konkrētus aprēķinus, secināts, ka reālais fiskālais ieguvums nebūtu tik liels, ja iemaksas otrajā pensiju līmeni vispār tiktu atceltas. Pēc iepriekšējiem aprēķiniem, viens procents otrā pensiju līmeņa naudas dotu 56 miljonus latu, un, ja nākamgad nauda tam netiktu novirzīta, ietaupījums būtu 112 miljoni latu. Tomēr tagad pēc atkārtotiem aprēķiniem konstatēts, ka nākamā gada budžetā tie būtu tikai 89 miljoni latu. Ministre atzīst, ka tomēr viens procents ir labā ziņa nākotnes pensionāriem, jo iemaksas netiek likvidētas. Par citu izdevumu cirpšanu sociālajā budžetā ministre konkrēti nepasaka, izņemot to, ka kārtējo reizi apstiprina, ka "pensijas nākamgad netiks samazinātas". Vēl tiek plānots ātrāk uzsākt pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, taču tas noteikti nebūs nākamais gads.
Labklājības ministrija jau vasarā sagatavoja izsmeļošu ziņojumu par otrā pensiju līmeņa izmaiņu pozitīvajiem un negatīvajiem aspektiem, taču tas tiek uzskatīts par darba variantu, tāpēc plašākai sabiedrībai neesot pieejams, Neatkarīgajai vēlreiz apliecināja ministrijā. Aktuāls paliek jautājums, kad nodokļu maksātāji tiks iepazīstināti ar grozījumiem otrajā pensiju līmenī, jo tas skar lielāko daļu pašreizējo darba ņēmēju.