Trīs pašvaldību vēlēšanu iecirkņos konstatētas problēmsituācijas

© Kaspars Krafts/F64

Pašvaldību vēlēšanās trīs pašvaldību vēlēšanu iecirkņos konstatētas problēmsituācijas, informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāvji.

Balsu skaitīšanas laikā Jelgavas 203. vēlēšanu iecirknī vēlēšanu kastēs tika konstatētas 11, bet Siguldas novada 783. vēlēšanu iecirknī - 10 vēlēšanu aploksnes bez iecirkņa zīmoga. Savukārt Salaspils novada 767. vēlēšanu iecirknī balsu skaitīšanas laikā konstatēts, ka derīgo vēlēšanu zīmju skaits par trim zīmēm pārsniedz derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitu.

Par šiem gadījumiem CVK ir informējusi Valsts drošības dienestu, kā arī lūgusi vēlēšanu iecirkņu komisijām sniegt skaidrojumus par radušos situāciju.

Salaspils novada 767. vēlēšanu iecirknis ir vienīgais, kas vēl nav publiskojis balsu skaitīšanu rezultātus, līdz ar to nav zināms arī kopējais vēlēšanu iznākums novadā.

Atbilstoši Pašvaldības domes vēlēšanu likumam vēlēšanu aploksnes, kuras nav apzīmogotas ar attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu, ir uzskatāmas par nederīgām. Savukārt, ja derīgā vēlēšanu aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi, turklāt vēlēšanu zīmes nav vienādas pēc satura (arī pēc izdarītajām atzīmēm), aploksne ir atzīstama par aploksni bez derīgām vēlēšanu zīmēm.

Sākotnējā informācija liecina, ka vēlēšanu kastēs atrasto, ar iecirkņa zīmogu apzīmogoto vēlēšanu aplokšņu skaits un neapzīmogoto aplokšņu skaits 203. vēlēšanu iecirknī un 783. vēlēšanu iecirknī ir vienāds vēlēšanu aplokšņu skaitam, kas izsniegts vēlētājiem. Savukārt situāciju Salaspils novada 767. vēlēšanu iecirknī vēl tiek vērtēta.

Par iespējamo vēlēšanu procedūras pārkāpumu Jelgavas 203. vēlēšanu iecirknī CVK informēja vēlētāja, kurai bija izsniegta neapzīmogota vēlēšanu aploksne, bet Siguldas novada 783. iecirknī neapzīmogotās aploksnes un Salaspils novada 767. vēlēšanu iecirknī problēmsituācija ar vēlēšanu zīmēm tika konstatēta balsu skaitīšanas laikā.

Pašvaldību vēlēšanu rezultātus apstiprina attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija ar savu lēmumu. Pašvaldības domes vēlēšanu likums paredz, ka valstspilsētas vēlēšanu komisijai vēlēšanu rezultāti jāizsludina ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc vēlēšanām, bet novada vēlēšanu komisijai - ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc vēlēšanām.

Kandidātu sarakstu iesniedzējiem, kā arī pieteiktajiem kandidātiem ir tiesības iecirkņa balsu skaitīšanas protokolu un pašvaldības vēlēšanu komisijas lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu triju darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas dienas apstrīdēt CVK. Savukārt CVK sūdzība jāizskata un lēmums jāpieņem triju dienu laikā.

CVK lēmumu triju darbdienu laikā var apstrīdēt Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesas pieņemtais lēmums ir galīgs un nav apstrīdams. Ja tiesa, izskatot sūdzību, konstatē, ka vēlēšanu organizēšanā vai balsu skaitīšanā un vēlēšanu rezultātu aprēķināšanā pieļauti tādi likuma pārkāpumi, kas ietekmējuši attiecīgās domes deputātu vietu sadalījumu starp kandidātu sarakstiem, tā atceļ lēmumu par pašvaldības vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu. Šādā situācijā tiesa var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem - uzdot CVK nodrošināt balsu pārskaitīšanu, izsludināt atkārtotu balsošanu vai izsludināt atkārtotas vēlēšanas.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais