Šajās pašvaldību vēlēšanās pieredzētā zemā vēlētāju aktivitāte būtu skaidrojama ar pandēmijas un laikapstākļu ietekmi, aģentūrai LETA norādīja partijas "Kustība "Par!"" priekšsēdētājs, veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).
Politiķis skaidroja, ka pandēmijas ietekmē cilvēki, iespējams, aizvien ir atturīgi pulcēties, turklāt potenciāli izveidojies pieradums neapmeklēt pasākumus vai plaši apmeklētas vietas. Tāpat Pavļuts pieļāva, ka sestdienas labajiem laikapstākļiem arī bijusi negatīva ietekme uz vēlētāju vēlmi doties balsot.
Tāpat politiķis nepiekrita publiskajā telpā paustajiem viedokļiem, ka zemāka aktivitāte potenciāli saistāma ar administratīvi teritoriālo reformu. Viņaprāt, reformai drīzāk bijis pretējs efekts - tā stimulējusi iedzīvotājus piedalīties vēlēšanās.
Pavļuts arī pauda pateicību visiem iedzīvotājiem, kuri piedalījušies vēlēšanās.
Zemā aktivitāte pašvaldību vēlēšanās saistīta arī to, ka vēlētājiem nebija iespējams par sava novada vai valstspilsētas kandidātiem nobalsot no citas pašvaldības, aģentūrai LETA sacīja partijas "Latvijas attīstībai" (LA) līdzpriekšsēdētājs, eiroparlamentārietis Ivars Ijabs.
Ijabs arī uzsvēra, ka, ja vairākums nepiedalās vēlēšanās, tad tas ir slikts signāls, kas liecina, ka ar demokrātiju ir problēmas. Zemo aktivitāti gan ietekmēja arī tas, ka Covid-19 dēļ daļa cilvēku, iespējams, arī baidās iet uz publiskām vietām.
Daļa cilvēku objektīvu iemeslu dēļ atrodas citā pašvaldībā, piemēram, jo ārstējas slimnīcā vai dzīvo pansionātā, tāpēc viņiem nav iespējas nobalsot savā pašvaldībā, pauda politiķis. Par šo problēmu, tajā skaitā par nepieciešamību risināt elektroniskās balsošanas ieviešanu, būtu plašā formātā jārunā ar Centrālo vēlēšanu komisiju, uzsvēra LA līdzpriekšsēdētājs.
Ijabs vērsa uzmanību, ka tas, ka nevar nobalsot no citas pašvaldības, kontrastē ar to, ka ārvalstīs esošie vēlētāji pašvaldību vēlēšanās varēja balsot pa pastu. Šāda iespēju atšķirība nav loģiska, pauda politiķis.
Mazā aktivitāte saistīta arī ar to, ka vēlēšanas nenotiek Rīgā, kas ir visas valsts mediju notikums un kas padara vēlēšanas aktuālākas, norādīja LA līderis.
Savukārt partijas "Saskaņa" valdes loceklis Valērijs Agešins uzskata, ka zemā vēlētāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās ir liecība par iedzīvotāju nogurumu un vilšanos centrālajā varā.
Politiķis aģentūrai LETA pauda, ka vienmēr ir jāatceras, ka vēlētājiem vienmēr ir taisnība, savukārt zemā aktivitāte liecina par iedzīvotāju vilšanos daudzos politiķos - īpaši centrālajā varā un valdībā.
"Daudzi politiķi pēc vēlēšanām aizmirst par saviem solījumiem kā kādu nesmuku pārpratumu. Līdz ar to politiķu meli un iedzīvotāju nogurums noveda pie zemas vēlētāju aktivitātes," situāciju vērtēja Agešins.
Politiķa ieskatā, lai nākotnē izvairītos no tik zemas vēlētāju aktivitātes, deputātiem būtu maksimāli jāseko līdzi vēlētāju doto solījumu pildīšanai.
Prognozējot "Saskaņas" rezultātus reģionos, Agešins pārliecināts, ka partija uzrādīs cienījamu rezultātu un tā būs arī atsevišķu pašvaldību vadībā.
Šogad pašvaldību vēlēšanās reģistrētās zemās vēlētāju aktivitātes dēļ pieaug katras balss vērtība, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Saeimas deputāts, Nacionālās apvienības (NA) priekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Lūgts komentēt, kāpēc šogad bijusi tik zem vēlētāju aktivitāte, parlamentārietis uzsvēra to, ka katra vēlētāja balss ir kļuvusi spēcīgāka, sakot, ka jo mazāka aktivitāte, jo vairāk katra balss var ietekmēt iznākumu.
Vienlaikus politiķis klāstīja, ka NA šāds rezultāts neesot pārsteigums. Viņš teica, ka iepriekšējās Saeimas vēlēšanas nesa diezgan lielas izmaiņas esošajā politiskajā sastāvā, un viņš domā, ka toreiz mobilizējās liela daļa vēlētāju, kas citkārt varbūt nepiedalās vēlēšanās.
Viņaprāt, šajās vēlēšanās rezultāti varētu būt bez kādām "revolūcijām" novados. "Mainās, protams, novadu robežas, un kaut kādas izmaiņas nes arī administratīvi teritoriālā reforma (ATR), tomēr šī zemā aktivitāte drīzāk var būt labvēlīga esošajām novadu vadībām," teica Dzintars, piebilstot, ka, protams, var pastāvēt arī kādi izņēmumi.
Tikmēr iemesli vēlētāju aktivitātei varot būt visdažādākie - no sadzīviskie, līdz labiem laikapstākļiem, kā arī Covid-19 ietekmē cilvēki varētu nevēlēties piedalīties lielos pasākumos. Tāpat Saeimas deputāts teica, ka iedzīvotāju motivācijas trūkums piedalīties vēlēšanās var būt gan ar plusa zīmi, gan mīnusa zīmi, proti, ja iedzīvotājus viss apmierina, tad, iespējams, viņi nesaskata vajadzību vēlēt vai tieši otrādi - netic, ka kaut kas var mainīties.
Arī ATR ietekmē, ja jāvēlē vietvara, kas kļuvusi tālāk no mājām, var atrunāt kādu vēlēt, uzskata deputāts, skaidrojot, ka iedzīvotājam var šķist, ka jaunais sasaukums tik ļoti uz viņu neattiecas.
Lūgts dalīties pārdomās par to, kā varētu veicināt vēlētāju aktivitāti, kā vienu no iespējām Dzintars minēja izglītības sistēmā iekļaut pilsoņu valstisko audzināšanu. Viņaprāt, jaunajā kompetenču izglītībā būtu jādomā, kā šo akcentēt. Tāpat arī politiķu uzdevums būtu mainīt veidu, kādā tiek komunicēts ar iedzīvotājiem, jo, iespējams, līdzšinējais veids nav bijis pietiekams.
Jau ziņots, ka pašvaldību vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsoja iepriekšējā balsošanā, nobalsojuši kopumā 327 938 iedzīvotāji jeb 34,01% balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) jaunākie apkopotie dati.
Tostarp sestdien no plkst.7 līdz 20 nobalsojuši 203 243 vēlētāji jeb 21,08% balsstiesīgo iedzīvotāju.
CVK vadītāja Kristīne Bērziņa šovakar preses konferencē paziņoja, ka tā ir vēsturiski zemākā vēlētāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās.
Lielākā aktivitāte vēlēšanās bijusi Vidzemē, kur kopumā nobalsojuši 36,61% balsstiesīgo iedzīvotāju.
