Zemā aktivitāte šajās pašvaldību vēlēšanās ir skaidrojama ar dažādu politisko spēku "remdenajiem solījumiem", kas iedzīvotājos neraisa ne motivāciju, ne interesi doties balsot, aģentūrai LETA sacīja sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" līdzīpašnieks, politologs Filips Rajevskis.
Viņš secināja, ka patlaban kopējā iedzīvotāju līdzdalība vēlēšanās ir ļoti zema. To varētu skaidrot ne tikai ar labajiem laikapstākļiem, bet arī to, ka nav intrigas. Turpretim, piemēram, Rīgas domes vēlēšanās pērn bija liela intriga, cīņas atspoguļošanās medijos, kas rezultātā kļuva "par šova biznesu".
Kā skaidroja Rajevskis, iedzīvotājs kļūst nasks uz vēlēšanām, ja tas ir neapmierināts ar politisko varu valstī. Piemēram, Zemgales zemo vēlētāju aktivitāti varētu skaidrot ar to, ka tas ir viens no turīgākajiem reģioniem Latvijā ar zemu iedzīvotāju blīvumu. Līdz ar to iedzīvotājs ir mazāk motivēts piedalīties vēlēšanās. "Cilvēki uz vēlēšanām skrien, kad viss ir slikti. Ja ir labi, tam nav intereses," uzsvēra eksperts.
Viņš norādīja, ka, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanu reizēm, pārsteigums šī gada vēlēšanās ir par Latgali, kura patlaban uzrāda augstāko vēlētāju aktivitāti. Rajevskis stāstīja, ka tas varētu būt saistīts ar Administratīvi teritoriālo reformu un centieniem jaunajā teritorijā atbalstīt "savus spēkus".
Kopumā analizējot vēlēšanu gaitu, Rajevskis norādīja, ka šogad politiskās partijas nav bijušas "radošas ar solījumiem", līdz ar to iedzīvotāju motivācija doties vēlēt ir zema. "Remdena politiskā kampaņa nerada politiskās emocijas un vēlmi iet uz vēlēšanām," viņš sacīja.
Jautāts, vai zema vēlētāju aktivitāte ir gaidāma visas dienas garumā, Rajevskis atbildēja apstiprinoši.
Zemajai vēlētāju aktivitātei ir vairāki iemesli, tostarp nogurums no Covid-19, aģentūrai LETA atzina Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA).
Viņš mudināja nespriest par vēlētāju aktivitāti kopumā, ņemot vērā Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publiskoto informāciju līdz sestdienas pēcpusdienai. Tā vietā viņš aicināja pagaidīt pašvaldību vēlēšanu dienas noslēgumu, jo, Vilnīša ieskatā, liela daļa cilvēku pa dienu "sauļojas, nodarbojas ar sportu vai atrodas laukos," savukārt vakara pusē vēlētāju aktivitāte varētu augt.
Tāpat vēl viens iemesls zemajai vēlētāju aktivitātei, pēc Vilnīša teiktā, ir iedzīvotāju nogurums no Covid-19 pandēmijas un tās mazināšanai ieviestajiem ierobežojumiem. "Zemajai vēlētāju aktivitātei nav viens iemesls, bet gan vairāku apstākļu summa," secināja politiķis.
Vaicāts par to, vai priekšvēlēšanu laikā partijas darīja visu, lai vēlētājiem sniegtu informāciju par savām programmām un iecerēm, Vilnītis uzsvēra, ka šis priekšvēlēšanu laiks bijis vājāk atspoguļots medijos.
"Šī ir ceturtā reize, kad piedalos vēlēšanās, tomēr šīs vēlēšanas ir vājākās [sabiedrības informēšanas ziņā]," pauda Vilnītis, piebilstot, ka apstākļos, kad priekšvēlēšanu laikā medijos netika rīkots pietiekami daudz debašu, partijas meklēja citus ceļus, kā sasniegt vēlētājus.
LETA jau ziņoja, ka starp Latvijas novadiem šajās pašvaldību vēlēšanās līdz plkst.12, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsoja iepriekšējā balsošanā, lielākā aktivitāte bijusi Preiļu novadā, kurā nobalsojuši 30,36% balsstiesīgo iedzīvotāju, bet mazākā aktivitāte bijusi Bauskas novadā, kurā nobalsojuši 17,11% balsstiesīgo iedzīvotāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.
Vienlaikus Saulkrastu novadā līdz plkst.12 bija nobalsojuši kopumā 28,87% balsstiesīgo iedzīvotāju, Balvu novadā - 27,05%, Ludzas novadā - 26,25%, Valkas novadā - 26,22%, Ādažu novadā - 25,2%, bet Valmieras novadā - 25,19%.
Savukārt starp novadiem, kuros līdz šim bijusi mazākā iedzīvotāju aktivitāte, ir arī Jelgavas novads, kurā nobalsojis 17,51% balsstiesīgo iedzīvotāju, Talsu novads - 18,05%, Gulbenes novads - 18,09% un Augšdaugavas novads - 18,4%.
Jau vēstīts, ka līdz šim kopumā nobalsojuši 21,49% jeb 207 197 Latvijas balsstiesīgie iedzīvotāji. Kopā šajās pašvaldību vēlēšanās var piedalīties 964 339 Latvijas iedzīvotāji.
Vēlēšanās šodien var balsot no plkst.7 līdz 20.
