Možvillo: "KPV LV" partijas pārstāvji bija nevēlami valdības jaunajā veidolā
Partijai "KPV LV" nav atradusies vieta valdības jaunajā veidolā, un tas parāda, ka partijas pārstāvji bija nevēlami ar saviem centieniem pagriezt izpildvaras un lēmjvaras seju pret tautu, šodien preses konferencē pauda "KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Možvillo.
Politiķis "KPV LV" izslēgšanu no valdības īsi pirms pašvaldību vēlēšanām vērtē kā lielu bonusu, jo tas parāda, cik tālu bijušie sadarbības partneri ir "nolaidušies un attālinājušies" no tautas un spējīgi ar dažādām aizmuguriskām metodēm savu partnerpartiju atstāt ārpus valdības.
"KPV LV" ieskatā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdība ir kritusi "de facto", un Možvillo četrus palikušos valdības partnerus apsveic ar otru Kariņa vadīto valdību.
Pēc Kariņa un Valsts prezidenta Egila Levita preses konferencē paustā Možvillo secinājis, ka atrasta viena partija, uz kuru uzgrūst visas nelaimes un pierakstīt nestabilitāti. Kaut gan neseno virzību uz konstitucionālo krīzi Varakļānu dēļ izraisīja atsevišķas citas koalīcijas partijas, pauda politiķis.
Možvillo iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka, arī "KPV LV" nonākot opozīcijā, tā turpinās strādāt pie darbiem, kurus, atbildot uz Levita aicinājumu, iesniedza prezidentam. "KPV LV" apņēmusies atbilstoši savām iespējām strādāt pie netaisnīgās OIK sistēmas izbeigšanas, kā arī saviem piedāvājumiem, izstrādājot izejas no Covid-19 krīzes atbalsta scenāriju.
"KPV LV" kā jomas, kurās turpināt strādāt arī ārpus valdības, redz pensiju sistēmas pilnveidi, uzlabojumu veikšanu iekšlietu jomā un nodokļu sistēmas pilnveide. Partijas deputāti arī vēlas noteikt, ka Valsts prezidentu vēlētu tauta, lai mazinātu "plaisu" starp valsts iedzīvotājiem un valsts pārvaldi, iepriekš pavēstīja Možvillo.
Kā ziņots, turpmāk koalīcija strādās bez partijas "KPV LV", trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Levitu mediju pārstāvjiem atzina Ministru prezidents Kariņš.
Premjers paziņoja, ka, "KPV LV" pārtraucot dalību koalīcijā, šīs partijas pārraudzībā esošajiem ministru amatiem izvirzīs Mariju Golubevu (AP), Gati Eglīti (JKP), Jāni Vitenbergu (NA), bet izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) vietā stāsies Anita Muižniece (JKP).
Golubevu paredzēts virzīt iekšlietu ministra amatam, Eglīti labklājības ministra amatam un Vitenbergu ekonomikas ministra amatam.