Drošības policija (DP) veicot pārbaudi nav saņēmusi apstiprinājumu, ka priekšvēlēšanu periodā partijai "Visu Latvijai" (VL) vai kādiem atsevišķiem tās biedriem finansiālo atbalstu varētu būt snieguši Latvijā dzīvojošo čečenu diasporas pārstāvji, kuri it kā saistīti ar noziedzīgo pasauli.
DP rīcībā nav dokumentālu pierādījumu par naudas nodošanu vai saņemšanu. Ir tikai aizdomas, ka dažiem partijas "Visu Latvijai" ziedotājiem nav bijuši legāli ieņēmumi ziedojumu veikšanai un ka šie ziedotāji saistīti ar čečeniem, arī pierādījumu neesot, šodien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
DP uzzinājusi, ka Bislans Abdulmuslimovs saviem draugiem un paziņām esot plātījies ar lielisku pirkumu - partiju "Visu Latvijai". Viņš esot teicis, ka šogad izdarījis divas labas investīcijas - futbola klubā "Skonto" un partijā "Visu Latvijai". Tajā viņš ieguldījis vairāk kā 50 000 latu, tomēr, izsaukts uz DP, čečenu uzņēmējs naudas došanu noliedzis.
Līdz ar to DP secinājusi, ka pierādījumu par nelegālu čečenu finansējumu nav, bet ir atrasti četri citi "Visu Latvijai" ziedotāji, par kuriem Drošības policijai radušās šaubas. Viņuprāt, ziedotājiem nav bijis naudas, taču nav pazīmju, ka šie labvēļi būtu saistīti ar Abdulmuslimovu.
Jau ziņots, ka iepriekš iekšlietu ministre Linda Mūrniece ("Vienotība") telekanālā LNT izteicās, ka esot neoficiālā informācija par aizdomīgajiem partijas finansēšanas avotiem, kas tiek pārbaudīta, jo tā cirkulējusi ļoti aktīvi - "par to puse Rīgas runā".
Kā iespējamo aizdomīgo finansējuma avotu arī Mūrniece minēja Čečenu kopienu Latvijā, vēlreiz uzsverot, ka pagaidām tā ir nepārbaudīta informācija, "tās ir baumas, kuras var izrādīties speciāli izplatītas kādu mērķu dēļ".
VL līdzpriekšsēdētāji Raivis Dzintars un Imants Parādnieks 19.oktobrī izplatīja paziņojumu, kurā pauda satraukumu par it kā gaidāmo nomelnošanas kampaņu pret partiju, kas būšot vērsta uz to, lai nepieļautu nacionālās apvienības dalību jaunajā valdībā.
Pēc jauno politiķu ziņām, spēki, kuriem ir ļoti neizdevīga "godīgas, nacionālas un principiālas partijas" atrašanās valsts pārvaldē, plānojot izmantot dažādus apmelošanas un provokāciju paņēmienus, lai izjauktu iespējamo nacionālās apvienības atrašanos valdībā. VL gan savus nelabvēļus vārdā nesauca un neko konkrētu par viņu "ļaunajām iecerēm" neatklāja.
Tikmēr portāls "pietiek.com" raksta, ka politikas kuluāros jau ilgāku laiku bija izskanējušas frāzes, ka Dzintaram ir draudzīgas attiecības ar pretrunīgi vērtēto čečenu diasporas pārstāvi Latvijā, uzņēmēju Beslanu Abdulmuslimovu, kurš tagad pazīstams kā Beslans Krūmiņš. Dzintars ir atzinis, ka šovasar, pirmsvēlēšanu laikā, pāris reizes ticies ar čečenu izcelsmes uzņēmēju. Abus kopā esot savedis bijušais Aināra Šlesera Latvijas Pirmās partijas dalībnieks, bijušais iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons, kuram, pēc Dzintara vārdiem, esot ļoti labas attiecības ar Abdulmuslimovu. Abas tikšanās reizes ar Abdulmuslimovu esot bijušas vairāk formālas, apgalvoja Dzintars, atzīstot, ka tajās pārrunāts nacionālais jautājums.
Dzintars kategoriski noliedza, ka no čečenu izcelsmes uzņēmēja, kurš neformālā vidē tiek saistīts ar iespējamām saiknēm ar čečenu mafiju, VL savai priekšvēlēšanu kampaņai būtu saņēmusi kādu finansiālu atbalstu. Runas, ka Abdulmuslimovs pabalstījis VL, esot pilnīgas muļķības un absurds, uzsvēra Dzintars. Visi finanšu līdzekļi, kuras partija saņēmusi, esot atspoguļoti KNAB mājaslapā pieejamā datubāzē. Nekādus citus ziedojumus VL neesot saņēmusi, un visas runas par to, esot tikai baumas.
Līdzīgu viedokli par naudas saņemšanu no Abdulmuslimova pauda arī otrs VL līderis Parādnieks, sakot: "Tas ir pilnīgs absurds."
Jautāts, kādā statusā VL ir bijušais Šlesera domubiedrs Jēkabsons, VL līderis Dzintars atzina, ka viņš esot izrādījis interesi par partiju un par sadarbības iespējām, taču oficiāli Jēkabsons neesot uzņemts partijā un valde par to neesot lēmusi. No Dzintara un Parādnieka teiktā izrietējis, ka Jēkabsons esot piedāvājis kļūt par partijas konsultantu drošības jautājumos, taču par to nekāda partijas valdes lēmuma neesot.
Savukārt Jēkabsons skaidrojis, ka Krūmiņu pazīstot vairākus gadus, jo viņš savulaik ir bijis Čečenijas prezidenta Džohara Dudajeva pārstāvis Latvijā, piedalījies kopā ar mūsu tiesībsargājošām iestādēm, atbrīvojot franču valdības ķīlniekus Kaukāzā. "Esmu valdes loceklis divos ASV fondos, no kuriem viens darbojas cīņā pret cilvēku tirdzniecību, organizēto noziedzību, kā arī starptautisko konfliktsituāciju risināšanu."
"Beslans, šķiet, ir devis arī savu ieguldījumu un ieguvis labu starptautisku reputāciju. Arī personīgu ļoti augstu vērtēju Beslanu viņa patriotisma, goda un taisnības principu dēļ un, pazīstot viņu jau pietiekoši ilgu laiku, uzskatu arī par savu labu draugu. Un Dievs dod visiem tādus draugus! Viņš vienmēr ir atbalstījis Latvijas neatkarību, tāpat kā es Čečenijas. Šobrīd sadarbojamies fondu ietvaros, kā arī projektos, kas saistīti ar drošību un drošuma koncepciju Eiropā. "Civilizāciju sadursmes" tēmu un citiem projektiem. Iespējams, tas izraisa spekulācijas un interesi par politiskajiem procesiem. Esmu Raivja Dzintara padomnieks drošības un politikas jautājumos un arī publiski izteicis savu atbalstu Visu Latvijai," situāciju skaidrojis Jēkabsons.
Kā atzīmē portāls, politikas aizkulisēs jau ilgāku laiku runāts, ka VL līderiem ir draudzīgas saknes ar Abdulmuslimovu, jo sakrītot nacionālais jautājumus - gan VL, gan čečenu diasporas pārstāvis ir vienoti nostājā "pret krieviem". Kuluāros arī izskanējis, ka VL līderi saņēmuši finansējumu no Abdulmuslimova savas vēlēšanu kampaņas izdevumu finansēšanai, taču oficiāli tas neesot parādījies, jo ar čečenu izcelsmes uzņēmēja gādību tikuši maksāti tā sauktie sīkie rēķini.
Abdulmuslimovs dzimis Groznijā, bijis Ičkerijas deputāts. Latvijā ieradās deviņdesmito gadu sākumā. Apprecējās ar latvieti, tā tiekot pie pieraksta Rīgā un latviskā uzvārda - Krūmiņš. 2007.gadā Krūmiņš naturalizējoties ieguva Latvijas pilsonību. Latvijā viņš kļuva par čečenu diasporas līderi, kuru deviņdesmitajos gados aktīvi atbalstīja LNNK radikāli noskaņotie deputāti - Juris Vidiņš Saeimā pat izveidoja Čečenijas atbalsta grupu.
Deviņdesmito gadu beigās Krūmiņš gribēja Latvijā izveidot Čečenijas tirdzniecības pārstāvniecību, taču pret to iebilda Satversmes aizsardzības birojs - Beslana vārds bija saistīts ar dokumentu viltošanu, lai iegūtu pierakstu Latvijā. Viņam bija jāliecina sava miesassarga slepkavības lietā un viņu turēja aizdomās par nelegālu ieroča nēsāšanu. Nevienā no šīm lietām Krūmiņa vaina netika pierādīta, taču izveidot legālu ar Čečenijas vārdu saistītu pārstāvniecību viņam neizdevās.