Iezīmējas ļaunākais budžeta scenārijs

© Mārtiņš Zilgalvis, f64

Varētu teikt, ka Valda Dombrovska (JL) valdība ir stabilāka nekā jebkad. Ar nosacījumu, ja par atskaites punktu ņem koalīcijas vispārējo pārliecību, ka 2010. gada budžeta izdevumus nav iespējams samazināt par 500 miljoniem latu.

Atšķirties varētu partiju scenāriji un intereses, ja ar starptautiskajiem aizdevējiem tomēr neizdosies vienoties, ka reālais samazinājums būs tikai 275 miljoni latu. Dažiem ir radies iespaids, ka šo ļaunāko scenāriju, kad Latvijai jāizšķiras starp 500 miljonu samazinājumu vai lata devalvāciju, par savu atgriešanās biļeti politikā uzskata Andris Šķēle. Bet, kā neoficiāli uzsvēra kāds, kurš ir informēts par Tautas partijas (TP) iekšējām debatēm, "Šķēle tīšām šo scenāriju neveido, un viņam arī nav tādu mehānismu, viņš vienkārši tic, ka tā notiks".

Repše: jāgriež vēl 250

Pirmdien pēc koalīcijas partiju apspriedes izskatījās, ka Latvija varētu virzīties tieši uz šā ļaunākā scenārija pusi. Aģentūra LETA, atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, ziņoja, ka finanšu ministrs Einars Repše (JL) koalīcijas politiķiem paziņojis, ka 2010. gada budžets būs jāmazina vēl par 250 miljoniem latu un šādu vēsti viņš saņēmis no Starptautiskā valūtas fonda (SVF), Eiropas Komisijas un Pasaules bankas tehniskās misijas, kas pirmdien ieradās Rīgā un uzturēsies šeit līdz 2. oktobrim. Neatkarīgās avoti koalīcijā apstiprināja, ka E. Repše to teicis, bet finanšu ministrs neesot atsaucies uz misiju. Šāda informācija viņam esot sniegta neoficiālā sarunā, kas notikusi tieši pirms došanās pie koalīcijas, bet avotu E. Repše nav minējis.

Starp E. Repši un premjeru V. Dombrovski ir nevienprātība par 2010. gada budžetā veicamajiem samazinājumiem. Premjers uzskata, ka jāgriež 275 miljoni, bet E. Repše ir pārliecināts, ka valdība pēc sarunām ar aizdevējiem tik un tā atgriezīsies pie summas 500 miljoni, un šo pozīciju atbalsta arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Bijušajam TP Saeimas frakcijas vadītājam Mārim Kučinskim tas pirms dažām dienām ļāva norādīt, ka "TP vietā, kura līdz šim strīdējās ar JL, ir parādījušies citi strīdnieki, kas konfrontē ar premjeru, – finanšu ministra un Latvijas Bankas personā". M. Kučinskis vienlaikus ir no tā TP politiķu spārna, kuri uzskata, ka partija var iegūt arī no tā, ka palīdz Jaunā laika premjeram stabilizēt valdību, ne tikai censties iegūt no tās neveiksmēm.

TP vajadzīga atelpa pēc budžeta

"Stabilitāte, kura tiks iegūta, pieņemot budžetu, radīs relatīvu mieru sabiedrībā, uzņēmējos. Ieguvēja no tā būs arī TP, tā iegūs laiku, lai sakārtotos un pozicionētos, ko haosā nevar izdarīt," uzskata M. Kučinskis. Viņš vairs nav TP Saeimas frakcijas vadītājs un partijas politisko stratēģiju nenosaka, tāpēc viņa scenārijs varētu atšķirties no tā, ko zīmē reālie lēmumu pieņēmēji. Vienlaikus šis viedoklis parāda, kādu partijas rīcību varētu sagaidīt nozīmīga daļa TP Saeimas frakcijas. Deputāte Vaira Paegle, kura TP pārstāv iekšējo opozīciju, Neatkarīgajai pauda daudz kategoriskāku pozīciju, sakot, ka budžeta pieņemšana Saeimā viņai esot sarkanā līnija. Ja TP speršot soļus, lai to izgāztu, "es tajā nepiedalīšos", uzsvēra deputāte. Viņasprāt, "valdībā vienam otrs ir jāstutē, un budžeta veidošana nav tikai premjera problēma". Ja tiešām nonāktu līdz scenārijam, ko kritizējusi TP, ka premjers pēdējā brīdī piedāvā mehānisku griešanu, "tas norādīs arī uz ministru nekompetenci, kas ļāva nonākt pie tādas situācijas".

SVF raida negatīvus signālus

Pie mehāniskas griešanas valdība teorētiski varētu atgriezties, ja tai pēc negatīva sarunu iznākuma ar SVF pēdējā brīdī atkal nāktos mazināt izdevumus vēl par 250 miljoniem latu. Neoficiāli zināms, ka aizvadītajā nedēļā SVF jau ir raidījis negatīvus signālus par lēmumu aprobežoties ar 275 miljonu latu samazinājumu, un tie tikuši nodoti caur atsevišķu ārvalstu vēstniecību paustajām bažām, ko tās paudušas valdības pārstāvjiem. SVF tehniskās misijas pilnvarojums ir ļoti šaurs – apkopot informāciju par Latvijas valdības paveikto budžeta izstrādē. Līdz šim tika uzskatīts, ka tas, vai aizdevēji varētu piekrist, ka samazināmi tikai 275 miljoni latu, būs skaidrs tikai oktobra beigās, novembra sākumā, kad Rīgā ieradīsies tā sauktā pārskata misija, kurā ir augstāka ranga amatpersonas ar plašāku mandātu vienošanās panākšanai. Provizoriskie datumi šīs pārskata misijas darbam Rīgā ir no 26. oktobra līdz 10. novembrim.

Latvijā

Sestdien Daugavpils Universitātē, klātesot ap 270 cilvēkiem, nodibināta reģionālā partija "Sarauj, Latgale!", kuras valdē ievēlēts pašreizējais Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš, no Balvu un Rēzeknes puses nākošais Rīgas domes deputāts, bijušais "Saskaņas" līdzpriekšsēdētājs Andris Morozovs un sabiedriskā aktīviste Anna Nariškina, kura 2021.gada pašvaldību vēlēšanās startēja no "Saskaņas" saraksta.