Šodien plkst.13 Valsts prezidenta kanceleja organizēs sanāksmi saistībā ar Latvijas Pašvaldības savienības (LPS) Valsts prezidentam Valdim Zatleram adresēto lūgumu nodot otrreizējai caurlūkošanai likumus, kas saistīti ar bezstrīdus laulības šķiršanas procesa tiesisko regulējumu.
Uz sanāksmi aicināti piedalīties LPS, Saeimas atbildīgās komisijas, Saeimas Juridiskā biroja, Tieslietu ministrijas un Zvērinātu notāru padomes pārstāvji. Sanāksmē piedalīsies Valsts prezidenta juridiskā padomniece Inese Lībiņa-Egnere un Valsts prezidenta likumdošanas padomniece Sandra Sondore-Kukule.
Jau ziņots, ka Latvijas Pašvaldību savienība lūgs Valsts prezidentu atdot otrreizējai caurlūkošanai likumprojektu paketi saistībā ar bezstrīdus laulības šķiršanu, jo uzskata, ka šķiršanas funkcija ir nododama arī pašvaldību dzimtsarakstu nodaļām, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja savienībā.
Tas nolemts notikušajā valdes sēdē.
Vēstulē Valsts prezidentam LPS atgādina, ka 9.Saeima 28.oktobrī pēdējā plenārsēdē pieņēma virkni likumprojektu, kas saistīti ar bezstrīdus laulības šķiršanas lietu nodošanu zvērinātu notāru kompetencē. Likumprojektu paketē ir grozījumi Civillikumā, grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā un grozījumi Notariāta likumā.
LPS lūdz Valsts prezidentu izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71.pantā noteiktās tiesības: neizsludināt šos grozījumus un atdot tos Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.
LPS atgādina, ka bezstrīdus laulības šķiršanas funkcijas nodošana ne tikai notāriem, bet arī pašvaldību dzimtsarakstu nodaļām tika paredzēta jau atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 7.oktobra rīkojumam "Par Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēm 2009.-2015.gadam" apstiprinātajās Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs. Šīs funkcijas nodošanu arī pašvaldību dzimtsarakstu nodaļām ir atbalstījusi Tieslietu ministrija anotācijā likumprojektam "Grozījumi Notariāta likumā", Ministru kabinets un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
LPS atgādina, ka līdzīgs tiesiskais regulējums, kad šo funkciju veica gan tiesas, gan dzimtsarakstu nodaļas, bija jau līdz Civillikuma spēkā stāšanās brīdim, tātad dzimtsarakstu nodaļas bezstrīdus laulības šķiršanu ir veikušas jau vēsturiski un tām ir pieredze šīs funkcijas izpildē.
LPS uzsver, ka ir jādod iespēja klientiem pašiem izvēlēties, kur viņiem šo jautājumu ir ērtāk un pieejamāk nokārtot. Dzimtsarakstu nodaļās bezstrīdus laulības šķiršanas plānotā valsts nodeva ir 25 lati, zvērināta notāra amata atlīdzības takse ir 50 lati un valsts nodeva 2,50 lati. Atbilstoši likumprojektam pievienotajai Tieslietu ministrijas anotācijai izmaksas pie notāra būs 65,50 lati. Turklāt - tā kā daļa notāru ienākumu būs atkarīga no laulības šķiršanu skaita, rodas jautājums: vai notāri būs ieinteresēti veikt samierināšanu?
LPS skaidro, ka dzimtsarakstu nodaļa ir laulības reģistra turētāja un civilstāvokļa aktus glabā 100 gadus, kā arī reģistrē baznīcās noslēgtās laulības. Tāpēc, ja laulība tiek šķirta dzimtsarakstu nodaļā, laulības reģistrs saturēs pilnīgu un precīzu informāciju par personas datiem gan laulības reģistrācijas brīdī, gan pēc laulības šķiršanas. Tas nozīmē, ka informācija par personu glabātos vienā vietā un vajadzības gadījumā personai to būtu ērti saņemt.
Laulības reģistrācija rada noteiktas tiesības, un tikai dzimtsarakstu nodaļās, pie garīdzniekiem un konsulātos noslēgtās laulības rada laulāto tiesības un pienākumus. Līdz ar to, ja reiz pašvaldību dzimtsarakstu nodaļām ir deleģēta laulības reģistrācijas funkcija, kas rada laulāto tiesības un pienākumus, tad atgriezeniski šādai kārtībai bezstrīdus gadījumos būtu jābūt, arī šķirot laulību, jo tad izbeidzas laulības attiecības, pienākumi un tiesības. Ir tikai pamatoti un saprotami, ka šīs darbības veic viena un tā pati institūcija, teikts LPS vēstulē Valsts prezidentam.
LPS arī informē, ka vairākās ES valstīs, piemēram, Portugālē, bezstrīdus laulības šķiršanu veic tikai pašvaldību dzimtsarakstu nodaļas. Igaunijā no 2010.gada 1.jūlija to veic arī notāri un turpina veikt pašvaldību dzimtsarakstu nodaļas.
LPS ir biedrība, kas uz brīvprātības principiem apvieno republikas pilsētu un novadu pašvaldības, un tā dibināta 1991.gada 15.decembrī.