Valdības īsto dabu parādīs budžets

Atkārtoti Ministru prezidenta amatā apstiprinātais Valdis Dombrovskis par jaunās valdības pirmo neatliekamo darbu sauca 2011. gada budžeta izstrādi, savukārt Neatkarīgās aptaujātie ministri līdztekus budžeta aprisēm par nozīmīgākajiem izaicinājumiem sauc gan savas nozares darbinieku aizsardzību, gan strukturālās reformas, gan uzticības atjaunošanu valstij.

Vakar, 63 Saeimas deputātiem balsojot "par", 35 – "pret", bet vienam deputātam nepiedaloties, 10. Saeima atbalstīja V. Dombrovska jauno valdību, kurai uzticību izteica arī opozīcijā palikusī nacionālā apvienība VL!-TB/LNNK. Lai gan koalīcijas izveides gaitā tēvzemieši pretēji priekšvēlēšanu solījumiem negaidīti tika atstāti opozīcijā, viņi vakar tomēr vienprātīgi balsoja "par" V. Dombrovska sastādīto valdību, pievienojot 55 pozīcijas balsīm arī savus astoņus mandātus.

"Pret" jauno valdību balsoja Saskaņas centrs (SC) un apvienība Par labu Latviju (PLL), tādējādi ar 35 balsīm iebilstot pret jaunā Ministru kabineta sastāvu. Tikmēr viens SC deputāts Aleksejs Burunovs vispār nepiedalījās balsojumā, savukārt SC pārstāvis Jānis Ādamsons veselības iemeslu dēļ nebija ieradies uz plenārsēdi.

Uzreiz pēc Saeimas balsojuma jaunieceltie ministri pulcējās uz savu pirmo valdības sēdi. Ministru kabinets, kurā apvienībai Vienotība ir septiņu ministru posteņi un premjera krēsls, savukārt Zaļo un zemnieku savienībai – seši portfeļi, uzsāka pilnvērtīgu jaunās valdības darbu.

Ekonomiskā bloka ministri neslēpj, ka nākamais finanšu gads nebūs viegls, taču pat ierobežota finansējuma apstākļos sola izaugsmi un atbalstu perspektīvākajām iecerēm.

Jaunais finanšu ministrs Andris Vilks sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka lielākais izaicinājums būs strukturālaās reformas, kas nepieciešamas daudzām nozarēm, piemēram, veselības un izglītības sistēmās. "Ir jāmaina ekonomikas struktūra, meklējot visefektīvākos budžeta līdzekļu izlietošanas mehānismus," sacīja A. Vilks, "turklāt krīzes apstākļi ir vispiemērotākie šādām reorganizācijām, jo pati situācija piespiež rīkoties maksimāli efektīvi."

Tāpat ministrs apliecināja, ka jau šobrīd sāktas aplēses arī par 2012. gada izdevumiem, lai, veidojot nākamā gada budžetu, varētu rīkoties atbilstoši tālejošākām prognozēm. A. Vilks atzina, ka pagaidām nespēj precizēt, cik liels budžeta samazinājums būs nepieciešams 2012. gadā, vien uzsvēra, ka prognozes esot optimistiskas un 2011. gadā tiekot gaidīts gan straujš iekšzemes kopprodukta kāpums, gan sociālo izdevumu samazinājums, kas atstāšot labvēlīgu iespaidu uz 2012. gada budžetu.

Tikmēr ekonomikas ministrs Artis Kampars uzskata, ka viņa lielākais izaicinājums būs konkurētspējas palielināšana plašā šā jēdziena nozīmē. "Ir jāpalielina konkurētspēja izglītībā, zinātnē, protams, arī uzņēmējdarbībā, pārvarot provinciālismu un latvisko neizlēmību," uzsvēra ministrs, piebilstot, ka pat ierobežoto budžeta līdzekļu apstākļos Ekonomikas ministrijai joprojām esot instrumenti šā mērķa sasniegšanai. "Struktūrfondu līdzekļi ir prasmīgi jāizmanto, nevis jāizmētā. Ir jāpalīdz inovatīviem sasniegumiem zinātnē, jāatbalsta tie zinātnieki, kas nevis raksta papīrus, bet rada reālu pienesumu ražošanas nozarēm," rezumēja A. Kampars.

Tieši ekonomisko interešu aizstāvību ārvalstu arēnā kā īpašu prioritāti izceļ arī jaunais ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis. Pēc viņa domām, ir rūpīgi jāizvērtē, kā veicināt Latvijas uzņēmumu informētību par ārējiem tirgiem, kā arī jāmeklē labākās iespējas piedāvāt Latvijas uzņēmumu produktus ārvalstīs.

Savukārt svarīgākās jomas, kam uzmanību pievērsīs jaunais satiksmes ministrs Uldis Augulis, būšot tranzīts, autoceļu kvalitāte, kā arī ostu un lidostas attīstība.

Orientējas uz nozares "klientiem"

Artis Pabriks, kurš turpmāk pārraudzīs Aizsardzības ministriju, par vienu no galvenajiem jaunā amata izaicinājumiem uzskata cilvēkresursu jautājumu.

"Jāatrod veids, kā nepazaudēt militāros profesionāļus, kuru audzināšanā valsts ir ieguldījusi milzīgu enerģiju un lielus līdzekļus. Es zinu, ka šie cilvēki un viņu ģimenes šobrīd uzmanīgi seko līdzi tam, ko valsts darīs tālāk, tādēļ man tas būs milzīgs izaicinājums radīt cilvēkos stabilitātes pārliecību," Neatkarīgajai atzina A. Pabriks.

Tikmēr jaunais tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs atklāti atzina, ka ir gatavs zināmai neapmierinātībai, ko varētu izrādīt viņa pārraugāmās nozares pārstāvji, jo samazināta budžeta ietvaros, visticamāk, nākšoties pieņemt daudzus nepopulārus lēmumus, taču "tāds ir ministra darbs", sarunā ar Neatkarīgo rezumēja ministrs. Tiesa, viņam daudz būtiskāka šķiet nozares klientu apmierinātība, kuru A. Štokenbergs sola vairot, jūtami samazinot lietu izskatīšanas termiņus Latvijas tiesās.

Iestāties par nozares "klientiem" sola arī veselības ministrs Juris Bārzdiņš, kurš, stājoties jaunajā amatā, par savu lielāko izaicinājumu sauc uzticības palielināšanu. "Veselības aprūpes sistēmu uztur nodokļu maksātāji, tādēļ ir svarīgi atgūt pacientu uzticību ārstiem, sistēmai kā tādai," klāstīja ministrs. "Tāpat es gribu pierādīt, ka medicīnas nozare, kuru valdības veidošanas gaitā visi sauca par visgrūtāko sfēru, rada ne vien vislielākās problēmas, bet arī vislielāko gandarījumu, jo tieši šeit mēs visspilgtāk redzam savas darbības pozitīvos augļus," atzina J. Bārzdiņš.

Vieni sola reformas

Viena no vismazrunīgākajām vakar bija jaunā kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, kura vien uzsvēra, ka daudzas kultūras institūcijas jau šobrīd atrodas uz izdzīvošanas robežas, taču "valstī nav nedz bads, nedz karš", tādēļ šī situācija būtu steidzami jāmaina. Tāpat S. Ēlerte apliecināja, ka neplāno būtiskas izmaiņas Kultūras ministrijas struktūrā.

Tikmēr līdzšinējais Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Rolands Broks, kurš turpmāk ieņems ministra posteni, neslēpa apņemšanos virzīt būtiskas reformas, par savu galveno izaicinājumu definējot augstākās izglītības "auditu". Viņš apliecināja, ka 900 augstākās izglītības programmas ir par daudz, tādēļ svarīgāk būtu kvantitāti aizstāt ar kvalitāti. Tāpat ministrs apņēmies celt profesionālās izglītības prestižu, kā arī uzlabot "nauda seko skolēnam" sistēmu.

Tikmēr labklājības ministre Ilona Jurševska, kura līdz šim vadījusi ministrijas Komunikāciju departamentu, sarunā ar Neatkarīgo apliecināja, ka savulaik esot strādājusi Kandavas novada pašpārvaldē un viņas pieredze liecinot, ka labklājības resoram ir ļoti būtiski veidot ciešu sadarbību ar pašvaldībām, lai zinātu, kas notiek reģionos. Tieši tādēļ viens no pirmajiem ministres darbiem būšot tikšanās ar pašvaldībām. "Jā, stāties šajā amatā krīzes apstākļos ir milzīgs izaicinājums, taču mani nevajag biedēt ar piketētāju pūļiem," atzina I. Jurševska. "Es lieliski saprotu cilvēkus, kuri jau šobrīd gaida palīdzību no valsts, un es darīšu visu, lai attaisnotu viņu cerības.