Gandrīz tajā pašā brīdī, kad Latvijas Pensionāru federācija jau bija paudusi atbalstu līdzšinējam labklājības ministram Uldim Augulim (ZZS), kuru uzskatīja kā garantiju tam, ka sociālajā jomā netiks veiktas kādas pilnīgi nepieņemas izmaiņas, pensionāru saimei nācās apdomāt, vai izteikt atbalstu Auguļa partijas kolēģei Ilonai Jurševskai. Pati labklājības ministra amata kandidāte sarunā ar Neatkarīgo saka: "Svarīgākais pašlaik ir turpināt iesāktās lietas sociālajā jomā."
U. Augulis labklājības ministra amatā nonāca pēc tam, kad demisionēja Ivara Godmaņa valdība un no labklājības ministra amata aizgāja Iveta Purne (ZZS), kas pašlaik vada Valsts sociālās aprūpes centru Rīga. Viņas laikā U. Augulis bija ministrijas parlamentārais sekretārs. I. Purne neturpināja darbu nākamajā valdībā, jo tika izlemts, ka U. Augulis ministra amatā varētu būt veiksmīgāks. Ilona Jurševska nonāca Labklājības ministrijā (LM) no Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vienlaikus ar brīdi, kad par valsts sekretāru ministrijā kļuva Ringolds Beinarovičs, kas vadīja NVA. Viņa vietā NVA vadības grožus pārņēma Baiba Paševica, kas, savukārt, tāpēc pameta ministriju.
Daudziem skepsi un izbrīnu radījis fakts, ka par labklājības ministru nominēts cilvēks, kas atbild par iestādes sabiedriskajām attiecībām, bet ne cilvēks no sociālās jomas. Pati I. Jurševska uzskata sevi par zinošu sociālajā jomā, pieredzējušu, lai gan "ambiciozi no manas puses būtu sevi saukt par nozares profesionāli". NVA viņa sākotnēji vadījusi skolēnu darba projektu, kas bijis pašas izauklēta ideja, vēlāk atbildējusi par nodarbinātības pakalpojumiem un attīstību, kā atbildēja par iestādes publisko tēlu, proti, līdzīgi kā pašlaik, vadot sabiedrisko attiecību departamentu. Sarunā ar Neatkarīgo I. Jurševska arī pastāsta, ka Kandavas novada domē strādājusi pie administratīvi teritoriālās reformas. Ministra amata kandidāte pēc izglītības ir pamatskolas skolotāja, savukārt maģistra grādu sabiedriskajās attiecībās ieguvusi augstskolā Turība.
Pirms diviem gadiem I. Jurševska iestājās Zaļo un zemnieku savienībā, un šogad startēja arī Saeimas vēlēšanās, bet netika ievēlēta. Viņa atzīst, ka viņas vārds varbūt nav pazīstams plašām sabiedrības masām, taču tagad ir iespējas likt lietā savu pieredzi un zināšanas. Kā savas vērtīgākās īpašības, kuras varētu noderēt ministra amatā, I. Jurševska nosauc spēju strādāt komandā, darba pieredzi NVA un ministrijā, kur "esmu bijusi klāt nozīmīgu lēmumu pieņemšanā, stratēģisku mērķu nospraušanā". Vissvarīgākais pašreizējā situācijā, pēc I. Jurševskas domām, ir saglabāt jau uzsākto virzienu sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilizēšanā, kas nozīmē ieviest dzīvē koncepciju, kurā izklāstīti priekšlikumi, kā panākt, lai, vienkāršiem vārdiem runājot, sociālās apdrošināšanas sistēma nesabruktu un turpinātu darboties.
Lielākie izaicinājumi jaunajam labklājības ministram būs nākamā gada budžeta sagatavošana un sociālās jomas aizstāvēšana, kuru, visticamāk, arī varētu skart samazinājumi. Otrkārt, valdībai būs jāpieņem nozīmīgi lēmumi pensiju jomā, piemēram, par pensionēšanas vecuma paaugstināšanu, kam varētu nebūt absolūta sabiedrības atbalsta. Tāpat no ministra, kā arī politiskās vienošanās būs atkarīgs, kāda būs pensiju piemaksu, vecāku pabalstu nākotne, kā arī, vai dzīvē tiks ieviesti Pasaules bankas ieteikumi, piemēram, samazināt pensiju neapliekamo minimumu.