Šodien jaunievēlētajiem 10. Saeimas deputātiem atbildīgs balsojums par atbalstu jaunajai valdībai. Lai gan visas cerības liktas uz 55 koalīcijas partiju deputātu balsīm, vēl šorīt par šo jautājumu turpina diskutēt arī opozīcijas partiju valdes.
Ir maz ticams, ka kāds no ārpus valdības spēkiem izlems atbalstīt Valdi Dombrovski, par galveno argumentu minot neskaidrības ap nākamā gada budžetu.
Vakar Valsts prezidents Valdis Zatlers aicināja apvienības Vienotība līderi Valdi Dombrovski veidot nākamo valdību. Liela daļa 10. Saeimas deputātu joprojām nav guvuši precīzu priekšstatu par jaunās valdības svarīgāko dokumentu, t.i., 2011. gada valsts budžetu. Apvienības Par labu Latviju (PLL) līderis Ainārs Šlesers Neatkarīgajai atzina, ka, lai pilnvērtīgi varētu balsotu par V. Dombrovska piedāvāto Ministru kabinetu, jau pirms divām nedēļām būtu bijis jāpublisko nākamā gada budžeta aprises. "Es gribu redzēt konkrētus ciparus: kas notiks ar pensijām, kas būs ar nodokļiem," uzsvēra politiķis. "Acīmredzot nevienam mūsu balsis nav vajadzīgas, jo budžeta aprises joprojām nav zināmas. Savukārt valdības deklarācija ir deklaratīva un tikai iemidzina sabiedrību."
Arī otra lielākā 10. Saeimā pārstāvētā politiskā spēka Saskaņas centra (SC) Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs Neatkarīgajai pauda līdzīgas iebildes. "Nav iespējams balsot par valdību, kuras piedāvājumi budžetam joprojām nav zināmi. Neviens pie mums nav vērsies ar vēlmi kaut ko izskaidrot," savu sašutumu neslēpa J. Urbanovičs. SC līderis Sergejs Dolgopolovs apliecināja, ka galīgais lēmums par balsojumu tikšot pieņemts tikai stundu pirms plenārsēdes, kad apvienības valde pulcēsies uz sēdi.
Līdzīgi rīkosies arī nacionālā apvienība VL!-TB/LNNK. Tēvzemiešu līderis Dzintars Rasnačs Neatkarīgajai uzsvēra, ka frakcijas nolikums principā paredzot iespēju ļaut katram apvienības deputātam balsot individuāli, taču šorīt plānotajā valdes sēdē tomēr tikšot meklēts koleģiāls lēmums, lai visiem apvienības pārstāvjiem būtu vienots viedoklis.
Jaunajā valdībā būs 13 ministru posteņi, septiņi no kuriem nonāktu Vienotības politiķu pārziņā, bet seši tiktu nodoti Zaļo un zemnieku savienībai. Viens no līdz šim visplašāk izskanējušajiem jautājumiem ir, kādēļ Ģirts Valdis Kristovskis, kuram ir milzīga pieredze spēka struktūru vadīšanā, netika virzīts aizsardzības vai iekšlietu ministra postenim, bet gan nominēts Ārlietu ministrijas vadīšanai, kuru, šķiet, visadekvātāk būtu bijis piedāvāt kādreizējam ārlietu ministram Artim Pabrikam. Tāpat plašas diskusijas izraisījusi Sarmītes Ēlertes virzīšana kultūras ministres postenim, jo nozares pārstāvji iestājās par līdzšinējo ministru Intu Dālderi. Vēl jo asāka polemika saistīta ar Lindas Mūrnieces palikšanu amatā, lai gan pret to kategoriski iebilduši daudzi iekšlietu sistēmas darbinieki.
Aptaujājot opozīcijas līderus, visbiežāk viņi pauda neizpratni par ZZS virzīto Ilonu Jurševsku kā labklājības ministri. Gan tēvzemietis Gaidis Bērziņš, gan PLL pārstāvis Māris Kučinskis, gan SC līderis Sergejs Dolgopolovs uzsvēra, ka viņi nepazīst I. Jurševsku tik labi, lai izdarītu kategoriskus spriedumus, taču esot maz ticams, ka komunikāciju dienesta vadītāja varēs "tā pēkšņi sākt vadīt nozari".
Līdzšinējais labklājības ministrs Uldis Augulis, kurš turpmāk pārraudzīs satiksmes resoru, sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka personīgi ir ieteicis I. Jurševsku kā labāko no kandidātiem, jo tic viņas pieredzei un zināšanām, kas iegūtas, plecu pie pleca strādājot ar ministru un iedziļinoties visos svarīgākajos nozares procesos.