Beidzot ir zināmi visi nominanti darbam jaunās koalīcijas valdībā. Valda Dombrovska vadītajā Ministru kabinetā strādās 13 ministru, seši no kuriem pārstāvēs Zaļo un zemnieku savienību, bet septiņi – apvienību Vienotība.
Ministru portfeļus varētu saglabāt pieci līdzšinējās valdības locekļi, kamēr pieci posteņi nonāks "lielajā politikā" nepieredzējušu personāliju rokās.
***
MINISTRU PREZIDENTS
Valdis Dombrovskis (JL)
Ministru prezidents kopš 2009. gada 12. marta. Ieguvis maģistra grādu fizikā un bakalaura grādu inženierzinātnēs, kā arī maģistra grādu muitas un nodokļu administrēšanā. Strādājis Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldē. 2002. gadā bijis viens no partijas Jaunais laiks dibinātājiem. No 2002. gada novembra līdz 2004. gada martam bijis finanšu ministrs. No 2004. gada jūlija līdz 2009. gada martam bijis Eiropas Parlamenta deputāts.
FINANŠU MINISTRS
Andris Vilks (PS)
Andris Vilks strādājis SEB bankā par analītiķi, bet 2007. gadā kļuva par pārstāvi valdības izveidotajā Makroekonomiskās situācijas stabilizācijas izstrādāšanas darba grupā. No 2008. gada janvāra līdz 2009. g. martam bijis Ministru prezidenta Ivara Godmaņa ārštata padomnieks banku jautājumos, bet 2009. gada martā kļuva arī par Ministru prezidenta Valda Dombrovska ārštata padomnieku. Par vienu no trūkumiem tiek minēta niecīgā pieredze politiskajā konjunktūrā.
EKONOMIKAS MINISTRS
Artis Kampars (JL)
Inženieris mehāniķis, kurš pirms pievēršanās politikai bijis mazais uzņēmējs: uzņēmuma Ronis direktors, kā arī kino kluba Grands darbības Tukumā koordinators. Lielajā politikā ienāca līdz ar Jauno laiku, taču pirmajos gados viņa politiskā darbība nebija īpaši pamanāma. JL deputāts 8. un 9. Saeimā, darbojās Saeimas Budžeta un finanšu, kā arī un Eiropas lietu komisijā. Kopš 2009. gada 12. marta pilda ekonomikas ministra pienākumus.
AIZSARDZĪBAS MINISTRS
Artis Pabriks (PS)
A. Pabriks savulaik strādājis par pasniedzēju un lektoru gan Latvijas Universitātē, gan Vidzemes augstskolā, gan arī augstskolā Dānijā. 2002. gadā viņš kļuva par Eiropas Padomes deputātu, bet 2004. gadā bija parlamentārais sekretārs Ārlietu ministrijā. Pēc tam trīs gadus ieņēma ārlietu ministra posteni. Jaunās valdības izveides gaitā ilgu laiku minēts kā galvenais pretendents uz ārlietu ministra krēslu, taču politiskās rokādes rezultātā šobrīd A. Pabrikam piedāvāts aizsardzības resors, kurā viņam nav pieredzes. Tāpat A. Pabriks tiek minēts kā kandidāts jaunveidotajam Ministru prezidenta biedra amatam, kas, iespējams, tiek mākslīgi veidots, tostarp lai mazinātu rūgtumu par neiegūto ārlietu resoru.
TIESLIETU MINISTRS
Aigars Štokenbergs (SCP)
Pēdējā brīdī pret VL!-TB/LNNK iesaistīšanos koalīcijā iestājās tieši A. Štokenberga vadītā Sabiedrība citai politikai. Tā rezultātā drīz vien kā nākamais tieslietu ministrs tika nosaukts pats
A. Štokenbegrs. A. Štokenbergam ir ilga pieredze politikā. Bijis viens no redzamākajiem Tautas partijas politiķiem. Ministru prezidenta Aigara Kalvīša padomnieks ekonomikas jautājumos, vēlāk ekonomikas ministrs, kā arī reģionālās attīstības ministrs A. Kalvīša valdībā. 2007. gada nogalē izslēgts no Tautas partijas, taču uzreiz izveidoja organizāciju Sabiedrība citai politikai, kas iesaistījās parakstu vākšanas kampaņā par izmaiņām likumā Par valsts pensijām.
ĀRLIETU MINISTRS
Ģirts Valdis Kristovskis (PS)
Viens no pieredzes bagātākajiem politiķiem: no 1991. līdz 1993. gadam bijis Zemessardzes komandieris, bet no 1993. līdz 1994. gadam – iekšlietu ministrs. Visilgāk noturējies aizsardzības ministra amatā, būdams šā resora vadītājs no 1998. līdz 2004. gadam. Piecus gadus kā Latvijas deputāts strādājis Eiropas Parlamentā. Ģ. V. Kristovska vadītā Pilsoniskā savienība veiksmīgi startēja 2009. gada pašvaldību vēlēšanās, iegūstot pārstāvniecību 36 pašvaldībās. Politiskajos kuluāros par vienu no Ģ. V. Kristovska raksturīgākajām iezīmēm tiek minētas pārmērīgās ambīcijas. šā iemesla dēļ.vēlējies jaunajā valdībā pārraudzīt prestižo ārlietu jomu.
VIDES AIZSARDZĪBAS un REĢ. ATT. MINISTRS
Raimonds Vējonis (ZZS)
Pēc izglītības būdams biologs, R. Vējonis daudzus gadus darbojas Latvijas Zaļajā partijā. Bijis skolotājs Madonas 1. vidusskolā, arī Madonas pilsētas domes deputāts. Divas reizes ieņēmis Skultes ostas valdes locekļa amatu. No 2002. līdz 2003. gadam bijis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Kopš 2003. gada 16. janvāra vides ministrs. Turpmāk vadīs apvienoto resoru, kas tiks izveidots, Vides ministriju apvienojot ar likvidējamo Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, kuras tālāka pastāvēšana vairs nav lietderīga sakarā ar reģionālās reformas pabeigšanu.
KULTŪRAS MINISTRE
Sarmīte Ēlerte (PS)
Žurnāliste,ilgus gadus vadījusi laikrakstu Diena, Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja un Meierovica biedrības dibinātāja. Kultūras ministres postenim izvirzīta, neraugoties uz to, ka daudzi nozares pārstāvji aktīvi iestājušies par līdzšinējo ministru Intu Dālderi. Kuluāros tiek minēta apzināta S. Ēlertes virzīšana darbam valdībā, lai, popularizējot viņas tēlu un vairojot publicitāti, ar laiku sāktu S. Ēlerti pozicionēt kā potenciālo kandidāti Valsts prezidenta amatam.
IEKŠLIETU MINISTRE
Linda Mūrniece (JL)
Ņemot vērā 10. Saeimas vēlēšanu gaitā vēlētāju ieliktos plusiņus un kandidātu svītrojumus, L. Mūrniece izrādījās viena no visnepopulārākajām JL politiķēm, kura pat netika ievēlēta 10. Saeimā. Tāpat pret L. Mūrnieci iestājās daudzi iekšlietu sistēmas darbinieki. Viņai bieži pārmet pārlieku autoritatīvu darbības stilu. JL vadība, arī pats V. Dombrovskis, L. Mūrnieci uzskata par pietiekami vērtīgu, lojālu līdzgaitnieku, lai, ignorējot daudzās iebildes, tomēr atkārtoti virzītu viņu iekšlietu ministres amatam.
ZEMKOPĪBAS MIN.
Jānis Dūklavs (ZZS)
Viens no stabilākajiem ministriem aizejošajā valdībā, kurš savu posteni saglabās arī turpmāk. Ar ražošanas nozari saistīts uzņēmējs: kolhoza Piebalga valdes priekšsēdētājs, SIA Piebalgas alus valdes priekšsēdētājs, Kimmels Rīga valdes priekšsēdētājs u.c. Darbojies dažādās uzņēmēju organizācijās, bijis Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs. Par viņa galveno priekšrocību tiek minēta nozares pārzināšana un atklāts dialogs ar uzņēmējiem.
VESELĪBAS MINISTRS
Juris Bārzdiņš (Liepājas partija)
Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Bārzdiņš tiek vērtēts visnotaļ neviennozīmīgi. No vienas puses, viņu sauc par nozares profesionāli, kurš labi pārzina sistēmu. Taču atsevišķi medicīnas jomas pārstāvji neatbalsta J. Bārzdiņu, jo savulaik viņš atklāti paudis šaubas par lauku slimnīcu pastāvēšanas
lietderību.
LABKLĀJĪBAS MINISTRS
Ilona Jurševska (ZZS)
Viena no negaidītākajām jaunās valdības nominācijām ir līdzšinējās Labklājības ministrijas Komunikāciju nodaļas vadītājas Ilonas Jurševskas izvirzīšana ministres amatam. I. Jurševska ir plašai publikai maz pazīstama personālija. Zināms vien tas, ka savulaik viņa esot strādājusi Nodarbinātības valsts aģentūrā. 1989. gadā I. Jurševska pabeigusi Rīgas Pedagoģisko skolu, kļūstot par sākumskolas skolotāju, bet 1996. gadā Liepājas Pedagoģijas institūtu. I. Jurševska 2009. gadā startējusi Ikšķiles novada domes vēlēšanās no centriskās partijas Latvijas Zemnieku savienība.
SATIKSMES MINISTRS
Uldis Augulis (ZZS)
Zaļo un zemnieku savienība neslēpj, ka tieši Uldis Augulis tiek uzskatīts par vienu no vērtīgākajiem ZZS kadriem. Pēc izglītības būdams finansists, U. Augulis bijis zemnieku saimniecības īpašnieks, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības domes loceklis. 2006. gadā kļuvis par 9. Saeimas deputātu, viņš bija arī Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs, bet vēlāk – Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs. Kopš 2009. gada 12. marta U. Augulis ieņēma labklājības ministra posteni, uz saviem pleciem iznesot arī pēc pašvaldību vēlēšanām notikušo pensiju samazināšanas smagumu.
IZGLĪTĪBAS MINISTRS
Rolands Broks (ZZS)
Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Rolands Broks savulaik Latvijas Universitātē ieguvis jurista kvalifikāciju. Ir strādājis par zvērinātu advokātu. Tāpat R. Broks 2009. gadā startējis Rīgas domes vēlēšanās no Zaļo un zemnieku savienības saraksta, bet šogad piedalījies arī 10. Saeimas vēlēšanās.
SAEIMAS PRIEKŠSĒDĒRĀJA
Solvita Āboltiņa (JL)
Apvienība Vienotība jaunajā koalīcijā ieguvusi vēl vienu stratēģiski svarīgu posteni. Lai gan līdz šim parlamenta priekšsēža pienākumus pildīja otra koalīcijas partnera – ZZS – pārstāvis Gundars Daudze, politiskās rokādes rezultātā šo posteni turpmāk ieņems Solvita Āboltiņa. Gandrīz desmit gadu nostrādājusi Ārlietu ministrijas konjunktūrā, 2002. gadā S. Āboltiņa tika ievēlēta 8. Saeimā, kļūstot arī par Juridiskās komisijas vadītāju. No 2004. līdz 2006. gadam bijusi arī tieslietu ministre.