Valsts valodas centrs (VVC), iepazīstoties ar nākamajā parlamentā iekļuvušo deputātu sniegto informāciju Centrālajai vēlēšanu komisijai par valsts valodas pašvērtējumu, secinājis, ka aptuveni 25 deputātiem turpmākajos četros gados var būt problēmas ar latviešu valodas nepārvaldīšanu augstākajā līmenī.
Šāda situācija radusies, jo ir svītrota prasība pirms vēlēšanām pārbaudīt deputātu kandidātu reālās latviešu valodas lietošanas prasmes.
Otrdien, kad uz pirmo 10. Saeimas sēdi pulcēsies ievēlētie parlamentārieši, ikvienam būs jākāpj Saeimas tribīnē un publiski jālasa solījums, kurā apņemas arī stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. VVC valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis norāda, ka tas vēl nebūs rādītājs jauno deputātu valodas prasmei, jo ikviens "iepriekš var trenēties teksta izlasīšanā un izrunāšanā. Cits jautājums, vai viņi sapratīs, ko lasa un kas ar to ir domāts".
VVC pārstāvji plāno tuvākajā laikā doties uz Saeimu, lai tiktos ar Saskaņas centra (SC) frakcijas vadītāju un runātu par ievēlēto deputātu valsts valodas prasmēm, jo tieši lielākajai daļai no šīs partijas ievēlētajiem deputātiem uzrādītais latviešu valodas zināšanu līmenis nav augstākais.
"Vajadzēs vienoties par laika posmu, cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai deputāti iegūtu augstākā līmeņa valodas prasmes. Mēs piedalīsimies komisiju sēdēs un sekosim tam, vai deputāti zina latviešu valodu un māk to lietot. Ja samērīgā laikā nebūs nekādu panākumu vai deputāti vienkārši nerunās, rakstīsim lūgumu Saeimai, lai izdod administratīvai sodīšanai," Neatkarīgajai stāsta valsts valodas kontroles eksperts A. Kursītis. VVC var sodīt valodas nepratējus ar naudas sodu no 25 līdz 50 latiem pirmo reizi, ja pieķer atkārtoti latviešu valodas nelietošanā, naudas sods ir no 100 līdz 200 latiem.
Šādām pārbaudēm esot pakļauti visi 10. Saeimā ievēlētie deputāti, kuri ir beiguši skolas krievu valodā vai arī strādājuši privātos uzņēmumos, arī vadošos amatos, jo to vadītājiem līdz 2011. gada sākumam nav obligāta prasība pārvaldīt valsts valodu.
"Iepriekšējā Saeimā valodas nezināšana nebija tik liela problēma, jo pirms četriem gadiem deputātu kandidātiem pirms vēlēšanām bija jāuzrāda augstākās pakāpes valsts valodas prasmes apliecība. Tagad šī norma ir svītrota un vienīgā prasība ir pašnovērtējums," atklāj A. Kursītis.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka jaunievēlētais Saeimas deputāts Valērijs Kravcovs (SC), lai arī pirms sešiem gadiem nokārtojis pārbaudījumu pilsonības iegūšanai, kur tiek novērtēta arī valsts valodas prasme, nav spējīgs pateikt latviski gandrīz neko.