Vienotības nevienotība jau kopš tās izveides nav bijusi nekāds noslēpums, bet koalīcijas izveides konvulsijās tā izpaudās visā krāšņumā un lika nopietni šaubīties par Vienotības turpmāko funkcionētspēju un izsludināto saplūšanu vienā partijā.
Pēkšņā lēmuma maiņa – neņemt koalīcijā VL!/TB/LNNK pēc Sabiedrības citai politikai (SCP) ultimāta bija kā ventiļa izšaušana. Tvaiks bija jau sakrājies pārāk liels, ja to neizlaistu, Vienotības brūvējums uzietu gaisā.
Jau uzreiz pēc vēlēšanām atskanēja Pilsoniskās savienības (PS) Saeimas deputātes uzvaras sauciens, ka nu vairs PS nebūs "jaunākais brālis kā līdz šim" ar 16 deputātiem no 33 Vienotības parlamentāriešiem. Nu par to, ka apnicis būt nesadzirdētam "mazākajam brālim", runā arī SCP. Skaidrojot, kādēļ SCP izmantojusi veto tiesības neaicināt koalīcijā VL!/TB/LNNK, SCP līderis Artis Pabriks Neatkarīgajai stāsta, ka daudzās iepriekšējās sarunas "neatstāja vajadzīgo rezultātu premjera viedoklī", tai skaitā brīdinājumi, ka SCP valdību ar nacionālo apvienību nevarēs atbalstīt. Kad arī tas nelīdzēja, SCP piedraudēja izstāties no Vienotības, lai gan to patiesībā nevēloties, bet citādi viņos neklausoties. "Pieraduši, ka esam mazākais brālis, bet demokrātijā ir kaut kādas tiesības arī mazākumam," teic A. Pabriks. Vienotības iekšējā vienošanās paredz partiju veto tiesības "nopietnos" jautājumos, bet, kas ir šie nopietnie jautājumi, definēts netiek, atstājot plašu interpretāciju lauku un vienlaikus vietu šaubām par apvienības spēju pieņemt arī nopietnus ar valsts ekonomiku, budžetu saistītus jautājumus. Vienotības un ZZS koalīcijai bez SCP ir precīzi 50 mandāti, kas nozīmē balansēšanu uz naža asmens, pastāvīgu kalkulēšanu, cik parlamentārieši būs zālē lēmuma pieņemšanas brīdī un vai kāds no politikas nerūdītajiem deputātiem nesadomā nepakļauties frakcijas disciplīnai. A. Pabriks īsti neatklāj, kādos vēl jautājumos SCP varētu izmantot šīs veto tiesības, bet viņa teiktais atklāj virkni spriedzes elementu apvienības partiju un atsevišķu to cilvēku starpā. Pēc A. Pabrika teiktā, SCP ir izmantojusi savu "institucionālo formātu, lai paustu ne tikai SCP, bet arī vairāku PS un Jaunā laika (JL) biedru viedokli, kuri nespēj nostāties pret "savu premjeru". Tātad – berze ir ne tikai partiju starpā, bet arī vienas partijas biedru vidū. SCP sevi uzskata nevis par koalīcijas "āzētājiem", bet par varoņiem, kas vienīgie spējuši pateikt, ka "karalis ir kails". Tātad – arī cemme uz pārējo partiju "mazdūšību", nemaz nerunājot par personiska pāridarījuma izjūtu. A. Pabriks neslēpj, ka uzskata sevi par labāko ārlietu ministra pretendentu. Nu tas jāatdod PS un Vienotības līderim Ģirtam Valdim Kristovskim, kā liecina klāt sēdējušo atstāsti – izvēloties mazāko ļaunumu, jo Ģ. V. Kristovska "veto" bijis ekonomikas ministrs vai ārlietu ministrs. JL līdere Solvita Āboltiņa savukārt spiesta publiski taisnoties, kāpēc Ģ. V. Kristovskis piemērots ne šiem amatiem vien. Vislatvijiešiem, kas A. Pabriku vaino Abrenes atdošanā Krievijai, būtu grūti sagremot viņa ielikšanu ārlietu ministra amatā, bet pēc VL! atraidīšanas šis šķērslis bija zudis. Nomināli A. Pabriks ir bijis ārlietu ministrs, Ģ. V. Kristovskis nereti pats sevi slavējis kā labu bijušo aizsardzības ministru, kas Latviju ievedis NATO, bet nez kāda muša iekodusi – varbūt pārāk zemā aizsardzības ministra publicitāte, kas likusi viņam iekārot citu smilšu kasti. Iespējams, ka premjera biedra amats sadarbībai ar Eiropas Savienību A. Pabrikam ir kā kompensācija par nedabūto, kāroto ārlietu ministra amatu, līdzīgi kā savulaik premjera biedra amats tika izdomāts, lai būtu kur Einara Repšes valdībā ielikt Aināru Šleseru. Ministri tiek piemeklēti nevis pēc profesionalitātes, bet pēc spējas nomierināt sakarsušos brūzi Vienotība. Arī A. Pabrika teiktajā jaušams rūgtums, ka notiek atkāpšanās no profesionalitātes kā galvenā kritērija.
Gludi nav arī pašā SCP iekšienē. Lai arī A. Pabriks apgalvo, ka SCP par koalīcijas izveidi konsultējas ar partijas biedriem, kāds partijas biedrs sūrojās tieši par konsultāciju trūkumu un vienotības jēdziena diskreditēšanu, atraidot gan SC, gan VL!/TB/LNNK, kā arī spriež, ka SCP Vienotība bija nepieciešama galvenokārt, lai tikai pie amatiem tiktu partijas spice – A. Štokenbergs, A. Pabriks.
Arī PS iekšienē, pēc Vienotības deputātu teiktā, nav īsti integrējusies arī tā dēvētā "lietussargu grupa", uz kuru atsevišķi PS esošie deputāti raugoties ar zināmām bažām, jo īpaši, ja par ministri kļūs Sarmīte Ēlerte, kas vecos PS kadrus nez vai klausīs. Greizsirdības jūtas PS dāmās varētu radīt arī JL līderes S. Āboltiņas kļūšana par Saeimas priekšsēdētāju. Par Vienotības iekšienē plašāk pārstāvētās PS pirmo dievišķo bausli kļuvis jēdziens "proporcija", ko tā prasa ņemt par pamatu amatu sadalē gan valdībā, gan Saeimā.
Daļā JL cilvēku jaušams nogurums un nepatika pret šo stīvēšanos apvienības iekšienē. JL spice izeju no situācijas redz vienas partijas izveidē iespējami agrāk, jau pavasarī. Par to, ka arī šis process var neiet tik gludi, liecina kārtējais A. Pabrika citāts: "Mums nevajadzētu šīs pilnās laulības pārāk sasteigt, vispirms jāmēģina atrisināt problēmas, jo nav jēgas izveidot lielu partiju, kas iekšēji būs vāja. Piekrītu, ka lēnām jādomā, kā vēl vairāk konsolidēt sabiedrību, bet tas lielā mērā būs atkarīgs arī no tā, kā mums veiksies ar šo valdību."
Gan SC draudi par ārkārtas vēlēšanām, gan ZZS nevēlēšanās uzņemties nozīmīgāku lomu jaunajā valdībā, gan PLL naskā pieteikšanās opozīcijā liecina, ka šīs valdības neveiksmes jau tiek gaidītas.
Tādos brīžos allaž atrodas kādi iekšējie varas opozicionāri, bet jāatceras gan, ka šoreiz gan partiju kvantitatīvās un kvalitatīvās attiecības Saeimā nav tādas kā tolaik, kad Latvijas pirmā partija no Saskaņas "pārņēma" valdības vairākumam trūkstošus piecus deputātus. SCP piecām akcijām šajā Saeimā nav zelta, pat ne sudraba vērtības.
Vienā lietā VL! līderim Imantam Parādniekam var piekrist pilnībā – "paša Dombrovska partneri nolikuši viņu zem sitiena". Kā savulaik atsevišķi deputāti teica par E. Repši, kad viņš vēl bija JL vadītājs, ka lielākais Repšes ienaidnieks ir pats Repše, tā tagad var teikt par Vienotību, ka tās lielākā ienaidniece ir pati apvienība. Vismaz pagaidām.