Znotiņa nav saņēmusi mājienus no politiķiem par neatbilstību amatam

Neesmu saņēmusi signālus no politiķiem saistībā ar savu atbilstību amatam, intervijā Latvijas Radio sacīja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa.

Tomēr viņa esot dzirdējusi, ka atsevišķi deputāti ko tādu stāstījuši žurnālistiem.

Viņa pauda, ka saprot "kaut kādu sakarību" starp to, ka vairāku gadu garumā viņas rokās "bijis karogs" saistībā ar "Moneyval" un Latvijas neiekļūšanu tā dēvētājā pelēkajā sarakstā. Savukārt šobrīd, kad pagājis gandrīz gads un veiksmīgi realizēts uzdevums šajā sarakstā neiekļūt, "diemžēl joprojām pēc inerces arī jebkādas negācijas un negatīvās sekas no stingrajām prasībām tiek attiecinātas uz mani".

"Es domāju, ka tas savā ziņā ir kaut kāds pārpratums (..)," viņa teica.

Runājot par citiem tematiem, Znotiņa piebilda, ka ir saņēmusi daudz sūdzību no uzņēmējiem, ka ir ļoti grūti sadarboties ar bankām. Tomēr viņa uzsvēra, ka FID nav tā organizācija, kas var tieši ietekmēt banku rīcību. Viņa domā, ka ir īstais laiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijai nākt klajā ar risinājumiem.

Savukārt, runājot par valdošo partiju lēmumu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā neizvirzīt nevainojamas reputācijas kritērijus komersantu patiesajiem labuma guvējiem, Znotiņa uzsvēra, ka ir atzinīgi vērtējama Finanšu ministrijas vēlme turpināt sakārtot finanšu sektoru un pārējos sektorus, kas līdz šim ilgstoši ir bijuši "pelēkajā zonā" pēc būtības.

Tomēr tik nopietni grozījumi, kas attiecas uz pietiekami lielu sabiedrības daļu, būtu izspiežami atsevišķā diskusijā, kas šajā gadījumā nav darīts steidzamības dēļ.

Viņa uzsvēra, ka FID nav ne iniciējis šos grozījumus, ne arī atbalsta to, kā tie tika virzīti.

Znotiņa skaidroja, ka starptautiskie standarti prasa nepieļaut iespēju, ka dažāda veida noziedznieki ir patiesā labuma guvēji konkrētajos komersantos, kas ir likumā regulēti. Tomēr tik plaša interpretācija, kādu piedāvājusi Finanšu ministrija, proti, ka jānosaka konkrēti reputācijas prasības gan patiesā labuma guvējam, gan ar to saistītajām personām, šajos standartos neesot atrodama.

FID vadītāja gan uzskata, ka reputācija finanšu sektorā ir viens no būtiskākajiem kritērijiem. "Bet tādā veidā, kā šobrīd, ka tas attiektos uz pilnīgi visiem sektoriem, arī tādiem, kuriem jau tagad izvirzītas ļoti augstas reputācijas prasības, tas droši vien nav pareizi un tikai lieki, iespējams, kaitina sabiedrību brīdī, kad mums jau tā visiem nav viegli," viņa teica.

Kā vēstīts, problēmas ar nevainojamas reputācijas kritēriju noteikšanu likumā, kā arī aizvien nerimstošās sūdzības par finanšu sektoram noteiktajām pārmērīgajām prasībām valdības koalīcijā aizsākušas sarunas par Znotiņas atbilstību amatam, liecina rīcībā esošā informācija.

Znotiņas darbs koalīcijas partneru starpā netiekot vērtēts ļoti augstu. Vairāki koalīciju veidojošie politiskie spēki ir neapmierināti ar Znotiņas darbu, strādājot ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanu un "Moneyval" rekomendāciju ieviešanu. Vairāki politiķi uzsvēruši, ka virkne piedāvājumu "iet otrā grāvī", vēloties pārāk ierobežot uzņēmēju darbu.

Līdz ar to nav izslēgts, ka koalīcijā varētu tikt rosināts vērtēt Znotiņas atbilstību ieņemamajam amatam, taču pagaidām konkrētas diskusijas par Znotiņas nomaiņu neesot bijis.

Tāpat vēstīts, ka valdošās partijas vienojušās Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā neizvirzīt nevainojamas reputācijas kritērijus komersantu patiesajiem labuma guvējiem. Uz otro lasījumu ar piecu partiju parakstiem minētie priekšlikumi tiks izņemti, pārējos grozījumus likuma tekstā paturot.

Saeima iepriekš konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja šos likuma grozījumus, kas paredz vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu, kopīgā klienta izpētes rīka izveidi, kā arī izvirza nevainojamas reputācijas un nesodāmības prasības šī likuma subjektu patiesajiem labuma guvējiem.

Grozījumi šīs prasības izvirza ļoti plašam komersantu lokam. No vienas puses, tās ir kredītiestādes, finanšu iestādes, advokāti un advokātu biroji, notāri, revidenti un ārpakalpojuma grāmatveži, savukārt, no otras puses, tie ir arī tādi likuma subjekti, kā nekustamā īpašuma darījumu starpnieki, izložu un azartspēļu organizētāji, inkasācijas pakalpojumu sniedzēji, lietotu auto dīleri, kur ir lieli norēķini skaidrā naudā, mākslas un antikvariāta tirgotāji ar noteikta līmeņa apgrozījumu, kriptovalūtu operatori, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji u.c.