Nākamajā Saeimā no feldšera līdz rektoriem

Jaunajā parlamenta sasaukumā ievēlēti septiņi deputāti ar vidējo izglītību, savukārt sieviešu pārstāvniecība tajā būs par trim mazāka nekā 9. Saeimā. Jaunākajam deputātam ir tikai 22 gadi, vecākajam – 86, liecina deputātu kandidātu iesniegtā informācija Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK).

Uz jautājumu – kas vieno 10. Saeimas deputātus Aināru Šleseru (PLL), Imantu Parādnieku (VLTB/LNNK), Nikolaju Kabanovu (SC), Sergeju Mirski (SC), Igoru Meļņikovu (SC) un brāļus Artūru (SC) un Raimondu (SC) Rubikus, atbilde ir viena – viņiem ir vidējā izglītība. A. Šlesers neslēpj, ka Rīgas Industriālajā tehnikumā štanču un presformu ražošanas specialitātē ieguvis tehniķa - tehnologa kvalifikāciju, savukārt I. Parādnieks norāda, ka ir pabeidzis Rīgas 4. medicīnas skolu, iegūstot feldšera profesionālo izglītību, un pāris gadus vēlāk zināšanas apguvis mūrnieka - podnieka, kamīnlicēja profesijā.

No 100 ievēlētajiem deputātiem tieši šie turpmākos četrus gadus strādās bez augstākās izglītības, kura ir pārējiem 93 parlamentāriešiem. Salīdzinot ar 9. Saeimā ievēlēto deputātu sniegtajiem datiem, pirms četriem gadiem vēlētāji parlamentā ievēlēja piecus parlamentāriešus ar vidējo izglītību.

Nākamo tautas kalpu vidū būs arī atjaunotās Latvijas rekordisti vecuma ziņā – jaunākais un vecākais deputāts. Šovasar Pēteros 22. jubileju svinēja Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK). Līdz šim jaunākie Saeimas deputāti ir bijuši Māris Vītols (Tautas partija) 6. Saeimas laikā un Juris Sokolovskis (PCTVL) 7. Saeimas laikā, kurus arī ievēlēja 22 gadu vecumā. Savukārt vecākais deputāts ir ievēlēts no tā paša saraksta, no kura jaunākais, tas ir publicists Visvaldis Lācis, kurš 12. martā atzīmēja savu 86. dzimšanas dienu. Vidējais deputātu vecums ir 48,5 gadi. 10. Saeimā ir ievēlēti 40 pašreizējā parlamenta deputāti un pieci bijušie 9. Saeimas deputāti, kas bija ministri vai pašvaldību deputāti.

76 no 10. Saeimas deputātiem ir latvieši, 13 – krievi, ievēlēts arī viens karēlis, viens vācietis, bet deviņi deputāti savu tautību nav norādījuši. 98 deputātiem ir tikai Latvijas pilsonība, bet diviem no Vienotības ievēlētajiem – Atim Lejiņam un Rasmai Kārkliņai – ir arī ASV pilsonība.

69 deputāti norādījuši, ka latviešu valoda viņiem ir dzimtā, trīs deputāti to zina teicami, viens – ļoti labi, 11 – brīvi pārvalda, 12 deputāti, pēc pašnovērtējuma, latviešu valodu zina labi, viens – sarunvalodas līmenī, bet trīs – apmierinoši.

Nākamajā parlamentā ievēlēts 81 vīrietis un 19 sievietes. CVK iesniegtie dati liecina, ka turpmākos četrus gadus SC nebūs nevienas sievietes – deputātes, jo visi 29 deputāti ir vīrieši, taču šī frakcija būs ar inženieriem bagātākā. Lielākā daļa SC frakcijas deputātu ir inženieri, taču, piemēram, Jānis Ādamsons norāda, ka viņš ir ieguvis augstāko politisko izglītību – jūras kara flotes stūrmanis. No SC saraksta ievēlētais deputāts Dmitrijs Rodionovs norādījis, ka Daugavpils dzelzceļa transporta tehnikumā ir ieguvis transporta lokomotīvju tehniķa izglītību, taču 2005. gadā viņš kļuvis par inženierzinātņu maģistru transporta un satiksmes zinātnē. Parlamentā būs arī viens kuģa tehniķis – Igors Zujevs (SC).

Visi no Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ievēlētie deputāti ir ar augstāko izglītību. To vidū ir ne tikai inženieri, bet arī ārsti, divi augstskolu rektori un vairāki politologi. No ZZS nākamajā Saeimā ievēlēti Liepājas universitātes rektors Oskars Zīds un Ventspils augstskolas rektors Jānis Vucāns. Saeimā strādās divi Andri Bērziņi, abi no ZZS. Viens ir radioinženieris no Amatas novada, otrs – tulkotājs, filologs no Mārupes novada, pazīstams kā Latvijas Bērnu fonda vadītājs. Savukārt no Vienotības saraksta nākamajā parlamentā būs divi politikas zinātnes doktori – R. Kārkliņa un Artis Pabriks.

Nākamajā parlamenta sasaukumā 42 deputāti kā dzīvesvietu norādījuši Rīgu, taču, piemēram, vienas ievēlētās ģimenes datos lasāma atšķirīga informācija – A. Šlesers dzīvo Rīgā, taču viņa sieva Inese Šlesere – Jūrmalā.

Latvijā

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) uzdevusi Valsts digitālās attīstības aģentūrā (VDAA) nekavējoties sākt dienesta pārbaudi par esošo situāciju saistībā ar e-pastu apstiprināšanu portālā "Latvija.gov.lv", aģentūru LETA informēja ministres padomniece komunikācijas jautājumos Sabīne Spurķe.