Ārlietu ministrija slēgtā sēdē deputātiem sniegs ziņojumu par situāciju Krievijā

Saeimas Ārlietu komisija šodien slēgtā sēdē uzklausīs Latvijas Ārlietu ministrijas ziņojumu par situāciju Krievijā.

Jau ziņots, ka arestētā Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija atbalstītāju demonstrācijās sestdien Krievijā atbilstoši aktīvistu aplēsēm piedalījās no 250 000 līdz 300 000 cilvēku.

Navaļnija atbalsta akcijas notika visā Krievijā - no Habarovskas, Tālajos austrumos, līdz Kaļiņingradai pie Baltijas jūras.

Kā vēsta aģentūra "Reuters", tikai Maskavā ielās bija izgājuši vairāk nekā 40 000 cilvēku.

Saskaņā ar nevalstiskās organizācijas "OVD-Info" datiem demonstrāciju laikā aizturēti vairāk nekā 3700 cilvēki, tostarp 1320 Maskavā un 490 Sanktpēterburgā.

Navaļnija līdzgaitnieki aicina uz jaunu protesta akciju pret politiķa apcietināšanu, kas paredzēta svētdien, 31.janvārī. Cilvēki aicināti protestēt pret valdību pie Federālā drošības dienesta (FSB) ēkas Maskavā un Krievijas prezidenta Vladimira Putina administrācijas birojiem.

Navaļnijs 17.janvārī tika aizturēts Maskavas Šeremetjevas lidostā pēc atgriešanās no Vācijas, kur vairāk nekā četrus mēnešus atlaba pēc saindēšanas ar kaujas vielu "Novičok".

Krievijas Federālais sodu izpildes dienests (FSIN) Navaļnija aizturēšanu skaidro ar to, ka Navaļnijs esot pārkāpis viņam piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumus.

Dienests tiesā pieprasījis Navaļnijam piespriesto trīsarpus gadu nosacīto cietumsodu nomainīt pret reālu ieslodzījumu.

FSIN prasību tiesa paredzējusi izskatīt 2.februārī, un arī šajā dienā Navaļnija atbalstītāji plāno sarīkot protesta akciju.

Navaļnija reģionālā tīkla vadītājs Leonīds Volkovs skaidroja, ka viņi nolēmuši pulcēt protestētājus pie FSB biroja, jo viņi ir indētāji, un pie prezidenta administrācijas, jo viņi "pieņem lēmumus, vai ieslodzīt vai atbrīvot Navaļniju".

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) paudis pārliecību, ka saistībā ar cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā būtu jāiedarbina Eiropas Savienības (ES) sankciju režīms, par kura izveidošanu bloka dalībvalstis vienojās pagājušā gada nogalē.

ES ārlietu ministru sanāksmes laikā īpaša uzmanība tika pievērsta un debates izvērtās par cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā, kas saistīti ar Navaļnija arestu un nesamērīga spēka pielietošanu pret demonstrantiem pagājušajā nedēļas nogalē.

Rinkēviča ieskatā, ES sankciju režīma cilvēktiesību jomā iedarbināšana būtu ļoti labs ES signāls vienotai un ātrai rīcībai, norādot, ka šādi cilvēktiesību pārkāpumi nav pieļaujami.