Saeima šodien pieņēma grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, lai palielinātu valsts fondēto pensiju jeb pensiju otrā līmeņa plānu ienesīgumu, kā arī veicinātu ieguldījumus nekotētajos finanšu instrumentos.
Priekšlikumi izstrādāti, jo pasaulē pieaug ieguldījumu alternatīvajos ieguldījumu fondos īpatsvars. Pasaulē 20 lielākie pensiju fondi vidēji alternatīvajos ieguldījumu fondos ieguldījuši 20% no to ieguldījumiem. Lai uzturētu ieguldījumus Eiropas Savienības (ES) vidējā līmenī, Latvijā atļautajam limitam vajadzētu būt augstākam par ES vidējo rādītāju. Ja likumā noteiktais limits būtu par vismaz pieciem procentpunktiem augstāks, ilgtermiņa ienesīguma potenciāls, rēķinot konservatīvi, būtu par 0,1% gadā augstāks, secinājusi apakškomisija.
Lai limitu palielinājums neradītu neproporcionālu risku ieguldītājiem, priekšlikumi paredz limitu sasaisti ar virkni obligātu risku mazinošu faktoru, piemēram, limitu vienā ieguldījumu fondā var palielināt, ja tiek izmantota indeksa replicēšana, jo tā palielina diversifikāciju, vai arī prasība, ka ieguldījums var attiekties tikai uz komersantiem, kas ir iekļauti Valsts ieņēmumu dienesta padziļinātās sadarbības programmā, tādējādi garantējot, ka komersants atbilst virknei normatīvos noteiktu prasību par komersanta saimnieciskās darbības drošumu un caurspīdīgumu.
Tāpat limitu paaugstināšana tiek saistīta ar darba koplīguma esamību, kā arī atbilstību ilgtspējīga ieguldījuma definīcijai, ko sniedz Eiropas Parlamenta un Padomes regula par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē.
Atbalstītie priekšlikumi paredz, ka pensiju fondu ieguldījumi viena emitenta parāda vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 10% no ieguldījumu plāna aktīviem un vienlaikus 10% no viena emitenta emitētajiem parāda vērtspapīriem.
Ieguldījums viena emitenta emitētajos parāda vērtspapīros var veidot līdz 30% no emitētajiem parāda vērtspapīriem, ja emitents nav reģistrēts vai tā patiesā labuma guvēja valstspiederība vērtspapīru iegādes brīdī un ieguldījuma periodā nav paaugstināta riska jurisdikcija (līdzekļu pārvaldītājam to pārbaudot vismaz reizi gadā), ko nosaka saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktajiem risku paaugstinošiem faktoriem.
Tāpat grozījumi likumā paredz, ka ieguldījumu vienā ieguldījumu fondā drīkst palielināt līdz 25% no ieguldījumu plāna aktīviem, ja tā ieguldījumu politika paredz kapitāla vai parāda vērtspapīru indeksa sastāva replicēšanu.
Grozījumi arī nosaka, ka visu ieguldījumu kopsummu alternatīvo ieguldījumu fondos drīkst palielināt līdz 25% no ieguldījumu plāna aktīviem, ja šo palielinājumu paredzēts ieguldīt tādā alternatīvo ieguldījumu fondā, kura ieguldījumu apmērs ilgtspējīgos ieguldījumos atbilstoši ieguldījumu politikai ir vairāk nekā 70%, un ieguldījumu politika tiek pildīta atbilstoši fonda darbības noteikumos paredzētajam.
Tāpat ar grozījumiem izslēgts iepriekš likumā noteiktais, ka ieguldījumi kapitāla vērtspapīros, alternatīvo ieguldījumu fondos vai tādos ieguldījumu fondos, kuri var veikt ieguldījumus kapitāla vērtspapīros vai citos riska ziņā tiem pielīdzināmos finanšu instrumentos, kopā nedrīkst pārsniegt 75% no ieguldījumu plāna aktīviem. Līdz ar to plānots, ka turpmāk vērtspapīros vai alternatīvajos ieguldījumu fondos varēs ieguldīt 100% ieguldījumu plāna aktīvu.
Grozījumi likumā nosaka, ka atpirkšanas pienākums veicams noteiktā termiņā, pārvaldītāju pienākums ir ieguldīt līdzekļus vienīgi ieguldījumu plāna dalībnieku interesēs, kā arī ieguldītāju interesēs ir, lai ieguldīšanas alternatīvas tiktu izvērtētas un ieguldījumi izdarīti, ievērojot piesardzības principus, kas vērsti uz riska samazināšanu un ieguldījumu kvalitāti, tādējādi nodrošinot ieguldījumu plāna dalībnieku līdzekļu pieaugumu.
Pieņemtie grozījumi likumā arī atļaus finanšu instrumentu iegādi ne tikai regulētajā tirgū, bet arī citā Finanšu instrumentu tirgus likumam atbilstošā tirdzniecības vietā.
Šobrīd pārvaldītāji var pirkt tikai regulētajā tirgū vai fondu biržā esošus vērtspapīrus, vai arī netieši - izmantojot kāda ieguldījumu fondu, maksājot par to papildu komisiju. Plānots, ka grozījumi likumā papildus noteiks limitu šādu ieguldījumu apmēram - 20%.