Saeima vērtēs rosinājumu patvēruma meklētājiem ļaut sākt strādāt jau pēc trim mēnešiem

Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās "Jaunās Vienotības", "Attīstībai/Par!" (AP) un "KPV LV" deputātu rosinājumu patvēruma meklētājiem ļaut sākt strādāt agrāk nekā likumā noteikts pašlaik.

Izmaiņas paredz patvēruma meklētājiem piešķirt tiesības strādāt pēc trīs mēnešiem pašreizējo sešu mēnešu vietā.

Kā informēja AP, lai patvēruma meklētāji, tostarp Latvijā nonākušie Baltkrievijas pilsoņi, varētu strādāt un paši sevi uzturēt pēc iespējas agrāk, AP deputāti kopā ar kolēģiem Saeimā iesnieguši šos grozījumus Imigrācijas likumā.

Par grozījumu virzīšanu parakstījušies deputāti Andrejs Judins (JV), Anda Čakša (JV), Ojārs Ēriks Kalniņš (JV), Mārtiņš Šteins (AP), Inese Voika (AP), Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP), Ieva Krapāne (KPV LV), Māris Možvillo (KPV LV), Aivars Geidāns (KPV LV) un Inese Lībiņa-Egnere (JV).

Kā skaidro AP pārstāvji, izmaiņas rosinātas, lai sekmētu patvēruma meklētāju nodarbinātību, kvalifikācijas saglabāšanu un iekļaušanos Latvijā. Grozījumi paredz piešķirt tiesības strādāt patvēruma meklētājiem, kuru Latvijā iesniegtais pieteikums bēgļa vai alternatīvajam statusam nav izskatīts trīs mēnešu laikā un tas nav noticis ārzemnieka vainas dēļ.

"Termiņa saīsināšana ir cilvēciski un ekonomiski pareiza," norāda viens no priekšlikuma iesniedzējiem, deputāts Šteins. "Patvēruma meklētājiem Latvijā vairumā gadījumu ir grūti dzīvošanas apstākļi. Viņiem jāizdzīvo ar trīs eiro dienā jeb 84 eiro mēnesī," vērš uzmanību politiķis.

Šteins skaidro, ka patvēruma meklētāji nevēlas būt slogs valstij un vēlas strādāt. "Latvijai ir jāļauj to darīt. Tas arī ir labs integrācijas instruments," pauž politiķis.

Parlamentāriete Rukšāne-Ščipčinska skaidro, ka pašlaik patvēruma meklētāji, kuri vēlas strādāt un paši sevi uzturēt, to var darīt tikai pēc sešiem mēnešiem, kas ir ļoti ilgs laiks. "Nav neviena iemesla, kāpēc nevaram saīsināt gaidīšanas laiku uz trīs mēnešiem - tas būtu daudz cilvēcīgāk," pauž politiķe.

"Mēs iesniedzam savu Saeimas deputātu priekšlikumu grozījumiem Imigrācijas likumā, lai paātrinātu lēmuma pieņemšanu, jo atbalsts Baltkrievijas brīvības cīnītājiem un citiem patvēruma meklētājiem vajadzīgs jau tagad. Valdības līmenī priekšlikumu ministrijas saskaņojušas jau 2020.gada decembrī," skaidro priekšlikuma iesniedzēja, deputāte Voika.

AP norāda, ka kopš 2020.gada augusta ir izsniegtas 123 humanitārās vīzas Baltkrievijas pilsoņiem un ka 21 Baltkrievijas pilsonis ir lūdzis patvērumu Latvijas Republikā. 2019.gadā kopā tika piešķirti 37 bēgļa un 14 alternatīvie statusi.

Pašreizējais regulējums paredz, ka patvēruma meklētājs drīkst būt nodarbināts, kad ir saņēmis pozitīvu lēmumu par statusa piešķiršanu vai nav saņēmis lēmumu sešu mēnešu laikā. Šo mēnešu laikā patvēruma meklētājs nav tiesīgs strādāt un ir spiests iztikt ar piešķirto pabalstu un sabiedrības ziedojumiem, skaidro partijā.