Ikstens: 2020.gads politikā licis nokrist dažām maskām un zust ilūzijām

Latvijas politikā licis nokrist dažām maskām un zust ilūzijām, piemēram, "par valdības vienotību, rīcībspēju, pārdomātu un spēcīgu politiku", vērtējot aizvadītā gada norises, sacīja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ikstens.

Viņš atzina, ka valdības un Saeimas darbu šogad būtu grūti vērtēt "dāvanu un žagaru" kategorijās. Viņaprāt, 2020.gads licis nokrist dažām maskām un zust dažām ilūzijām, piemēram, "par valdības vienotību, rīcībspēju, pārdomātu un spēcīgu politiku".

Ikstena ieskatā 2020.gadā piedzīvotajam politikā būtu jākļūst par ļoti labu priekšstatu tam, ar ko Latvijai jārēķinās turpmākos divus gadus līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām. "Ir sairusi partija "KPV LV", arī partiju apvienība "Attīstībai/Par!" (AP) ir kaut kādā pussabrukšanas periodā, tāpēc ir diezgan grūti iedomāties, ka mums varētu būt kāda jauna valdība," sacīja Ikstens, piebilstot, ka "brīnumi, protams, notiek, taču notikumi "KPV LV" un AP ļoti pastiprina savdabīgo nolemtības sajūtu, kas vismaz gadu staroja par iespēju mainīt valdošo koalīciju".

Pasaules politikas vēstures piemēri liecina, ka pēc lielām krīzēm redzamākie politiķi aiziet. Ikstena ieskatā, ja sakrāsies nogurums no ilgstošas darbošanās krīzes apstākļos, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) varētu būt pirmais, kas aizietu no sava amata. Taču "vienkāršu ministru maiņu" arī neapmierinātības gaismā Ikstens nesagaida.

"Situācijā, kad sabiedrībā ir acīmredzama neapmierinātība ar to, kā valdība risina šo krīzi, lielākais un asākais, ko Kariņš spējīgs izdarīt, ir svētdien kameru priekšā paust nesaprotamu vēstījumu, nevis sasaukt koalīcijas padomi un teikt: "Draugi mīļie, te daži nevelk, un vienojamies, ka vajadzīgs jauns ministrs"… Ja šajā krīzes situācijā Kariņš nemaina valdības sastāvu, tad mierīgākos apstākļos - vēl jo vairāk," prognozēja politologs.

Ikstena ieskatā starp atzinīgi vērtējamiem valdības un Saeimas darbiem ir mediķu atalgojuma celšanas turpināšana. Taču sliktais, viņaprāt, ir turpināšana badināt augstākās izglītības sistēmu. "Ļoti bēdīgi ir, ka faktiski turpinājās ņirgāšanās par augstākās izglītības sektoru, kas konsekventi tiek attēlots kā kaut kas pilnīgi bezjēdzīgs, stagnātisks, iesīkstējis atpakaļrāpuļu bars, un tas viss šādā te veidā publiskajā telpā tiek uzturēts, tostarp no nozares ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) puses. Tas ir ārkārtīgi bēdīgi. Ne par velti nozare prasa ministres demisiju. Te ir arī stāsts par premjera izlēmību," pauda eksperts.

Ikstena ieskatā Covid-19 krīzes risināšanas sekmēm īpaši lielu ietekmi uz gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām nebūtu jāatstāj, jo pašvaldību vēlēšanas lielā mērā ir balstītas uz vietējo pieredzi un vietējiem līderiem, kas reģionos labi zināmi, līdz ar to ideoloģiskās un programmātikās lietas ir mazāk svarīgas.

"Atšķirības ir tās, ka vēlēšanas notiks lielākās pašvaldībās, pateicoties ATR, un tur ir zināma iespēja jaunajiem politiķiem, kuri varētu savākt un mobilizēt neapmierinātās balsis," teica politologs.

Viņaprāt, sabiedrības daļā valdošā neapmierinātība ir "tā pati neapmierinātība", kas iepriekšējās parlamenta vēlēšanās "barojusi" Jauno konservatīvo partiju un "KPV LV". "Sabiedrībā ir neapmierinātība, un tā iznāk uz āru konkrētos veidos, balstoties konkrētos stāstos un konkrētās situācijās," sacīja Ikstens.