Grieķijas parādsaistību krīze atklājusi, ka daļa straujās izaugsmes un veiksmīgā darba tirgus Eiropas Savienībā (ES) balstījusies uz neilgtspējīgiem parādiem, kuri tika uzkrāti monetārās savienības pirmajos desmit gados, atsaucoties uz ES ekonomikas un monetārās politikas komisāru Oli Rēnu, vēsta laikraksts "Helsingin Sanomat".
"[Ekonomikas] bums, kas bija balstīts uz zemām procentu likmēm un strauju parādu uzkrāšanu eirozonas perifērijā, radīja kļūdainu eirozonas varenības tēlu," sacīja Rēns.
Kad Grieķijas ekonomika maijā piedzīvoja sabrukumu, eirozonas valstis un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) Atēnām piešķīra aizdevumu paketi.
Taču Rēns uzsvēra, ka glābšanas paketes izveidošanas mērķis nebija izglābt "grieķu pazudušo dēlu", bet gan uzņemties atbildību par visu Eiropu.
"Ķēdes reakcijas beigās būtu bijis tāds pats smags ekonomikas sabrukums un bezdarba pieaugums, kāds tika piedzīvots saistībā ar [ASV investīciju bankas] "Lehman Brothers" bankrotu. Laikā, kad Eiropas ekonomika bija un vēl ir viegli ievainojama pēc šīs lejupslīdes, jauni līdzīgi satricinājumi būtu bijuši graujoši," sacīja komisārs.
Savā runā Helsinkos notiekošajā sanāksmē Rēns arī pieminēja saspringtās debates par to, kā tik izšķērdīgas valstis kā Grieķija nākotnē varētu atkal tikt kontrolētas.
Eiropas Komisija (EK) nesen prezentēja soda mērus, kādi varētu tikt piemēroti valstīm, kuras pārkāpj ES noteiktos budžeta deficīta un parāda griestus.
Rēns norādīja, ka šo ierosinājumu īstenošanas gadījumā tiktu veiktas reālas izmaiņas Eiropas lēmumu pieņemšanas procesos.
Viņš piebilda, ka Grieķijas krīze arī radījusi labu pavērsienu - tika noskaidrota nepieciešamība pēc kopīgi izveidotas ekonomikas politikas.