Cerams, ka apvienība "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) piekritīs būt koalīcijā ar "Vienotību", "Zaļo un zemnieku savienību" (ZZS) un "Saskaņas centru" (SC), pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru sacīja apvienības "Vienotība" priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis (PS).
Tādējādi VL-TB/LNNK atbalstīs Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (JL) un nacionālās intereses, piebilda Kristovskis.
Jau ziņots, ka Dombrovskis nākamo koalīciju Saeimā mēģinās izveidot no četriem politiskajiem spēkiem - "Vienotības", Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), "Saskaņas centra" (SC) un "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK).
Visi potenciālie partneri dalībai koalīcijā tiks aicināti kā līdzvērtīgi partneri, ceturtdien pēc "Vienotības" valdes sēdes teica Dombrovskis. Premjers norādīja, ka potenciālie partneri tiks aicināti pagaidām nolikt malā visus strīdīgos jautājumus un vienoties kopīgam darbam.
Šo priekšlikumu apstiprināja arī "Vienotības" priekšsēdētājs Kristovskis un "Vienotības" līdzpriekšsēdētāji Solvita Āboltiņa (JL) un Aigars Štokenbergs (SCP).
Dombrovskis skaidroja, ka koalīciju un nākamo valdību plānots veidot kā nacionālo vienotību un ekonomisko izaugsmi veicinošu.
Runājot par to, vai šādā koalīcijā varēs sastrādāties ideoloģiski atšķirīgākās partijas - SC un VL-TB/LNNK, premjers norādīja, ka aicinās koncentrēties uz principiem, kas būs pieņemami visām partijām un vērsti uz Latvijas izaugsmi.
Uzrunātajām partijām sava atbilde par dalību šāda koalīcijā būs jāsniedz līdz pirmdienai, 18.oktobrim, plkst.17. Ja kāda no šīm partijām atteiksies no dalības šādā koalīcijā, tad "Vienotība" atkārtoti lems par tālāko rīcību.
"Nevajadzētu runāt par to, kur kādām partijām vajadzētu piekāpties, jārunā par to, kur var vienoties. Būtiskākās viedokļu atšķirības jānoliek malā," teica Dombrovskis.
Premjers arī norādīja, ka pagaidām nav runāts par iespējamo amatu sadali. Taujāts par to, vai pie šādas plašas koalīcijas nevajadzēs palielināt ministriju skaitu, lai visiem pietiktu amatu, Dombrovskis pieļāva, ka ministriju skaits drīzāk varētu tikt samazināts, kā piemēru minot Reģionālās attīstības un pašvaldību ministrijas likvidēšanu.