Valdība slēpjas aiz starptautisko aizdevēju mugurām, paziņojot, ka aizdevēji pieprasa samazināt budžetu, bet nestāstot par plānotajiem pasākumiem ekonomikas attīstībai, uzskata valsts kontroliere Ingūna Sudraba.
Viņasprāt, sarunas par nākamā gada budžeta veidošanu ir nepareizas būtībā, jo tiek spriests par to, kam finansējumu samazināt, taču netiek runāts par to, kas tiks darīts, lai cilvēkiem būtu darbs, lai būtu izglītība un tiktu nodrošinātas sociālās garantijas.
Tikai pēc tam, kad tiktu spriests par to, kas ir nepieciešams, uz ko valstij jātiecas, var runāt par to kā šos mērķus sasniegt un no kā var atteikties.
"Budžeta deficīts nevar būt pašmērķis. Mērķim jābūt valsts attīstībai," uzsvēra Sudraba, piebilstot, ka slēpties aiz aizdevējiem un pateikt, ka mums prasa 400 miljonu latu samazināšanu ir vieglāk, nekā paskaidrot, kas tiks darīts valsts attīstībai.
Kā ziņots, premjers Valdis Dombrovskis (JL) paredz nākamā gada budžeta konsolidāciju par jau iepriekš daudzkārt minētajiem 350 līdz 395 miljoniem latu.
Dombrovskis uzskata, ka līdzšinējā ekonomikas atlabšanas programma, kas iekļauta apvienības "Vienotība" deklarācijā, ko izsūtīja pārējām partijām, ir jāturpina. Pēc šīs programmas tiks veiktas procedūras, lai nodrošinātu arī Latvijas pievienošanos eirozonai 2014.gadā, piebilda Dombrovskis.
Kā ziņots, Latvija pērn izpildījusi starptautiskajiem aizdevējiem solīto - budžeta deficīts nav pārsniedzis 10% no IKP, liecina pārskats par 2009.gada valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem, kuru 12.oktobrī akceptēja valdība.
Kopumā 2009.gada valsts konsolidētā kopbudžeta finansiālais deficīts bija 897,9 miljoni latu jeb 6,9% no IKP pēc Latvijas institūciju izmantotās metodikas jeb naudas plūsmas metodes. Pēc starptautiski atzītās ESA metodikas deficīts bija 8,98% no IKP, tiesa deficīta aprēķins pēc ESA metodikas varētu vēl tikt precizēts.