Lai gan vēl nav zināms jaunās valdības sastāvs, par iespējamiem ministru kandidātiem tiek spriests ne tikai Saeimas un valdības kuluāros. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzskata, ka svarīgākais, izvēloties jaunos ministrus, ir novērtēt viņu profesionalitāti konkrētajā nozarē, svešvalodas zināšanas, godīgumu un labas komunikācijas spējas.
6 vai 14 ministrijas?
2006. un 2007. gadā, kad Ministru kabinetu (MK) vadīja Aigars Kalvītis (TP), nodokļu maksātāji uzturēja 15 ministrijas un 18 ministrus, tajā skaitā trīs īpašo lietu ministrus. Arī no 2007. gada līdz 2009. gada martam, kad premjerministrs bija Ivars Godmanis (LPP/LC), bija 15 ministrijas un valdību veidoja 18 ministri. Šobrīd ir 14 ministrijas. To, cik ministriju būs jaunajā MK, pagaidām var tikai minēt.
LTRK biedri uzskata, ka, veidojot jauno valdību, ir jāpārskata ministriju struktūra, lai tās spētu reaģēt uz šā brīža izaicinājumiem. Tomēr konkrētu ministriju reorganizācijas modeli neatklāja ne LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende, ne arī LTRK viceprezidents, biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis.
"Tās varētu būt sešas, septiņas vai divpadsmit ministrijas. Skaitam nav nozīmes. Svarīgākais ir definēt mērķus, ko jaunā valdība vēlas sasniegt, bet ministrijas un valsts budžets ir jāizmanto kā instruments šo mērķu sasniegšanai," sacīja Ž. Jaunzeme-Grende. Trešdien, tiekoties ar premjeru Valdi Dombrovski (JL), LTRK valdības vadītājam prezentēs piedāvājumu ministriju struktūru un funkciju pārkārtojumiem, kas ietvertu desmit nozaru ministrijas un Valsts kanceleju. Sabiedrība ar šo piedāvājumu tikšot iepazīstināta tikai pēc tam.
LTRK uzskata, ka apvienot vajadzētu tās iestādes, kas apkalpo attīstības funkcijas, piemēram, enerģētiku, telekomunikācijas, satiksmi, ūdenssaimniecību un atkritumu saimniecību. Institucionāli apvienojamas būtu arī funkcijas, kas saistītas ar vietējo resursu līdzsvarotu attīstību, piemēram, zemkopība, mežsaimniecība, zivsaimniecība, lauku attīstība, vides politika, dabas aizsardzība un pārtikas drošība.
Savukārt Finanšu ministrijas funkcijas, pēc LTRK domām, būtu jāpapildina ar makroekonomisko attīstību, valsts resursu pārvaldību, piemēram, privatizāciju, un valsts kapitālsabiedrību finanšu uzraudzību. Izglītības un zinātnes ministrijai jāapvieno funkcijas, kas saistītas ar jaunatni un kultūru, piemēram, pirmsskolas izglītība, pamatizglītība, vidējā izglītība, jaunatnes politika, kultūrpolitika, sporta politika un veselīga dzīvesveida veicināšana.
Kuluāros izskanējušas idejas par nepieciešamību apvienot Veselības un Labklājības ministrijas, kā arī Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu (RAPLM) ministriju salikt kopā ar Vides ministriju.
Pirmsvēlēšanu solījumi
LTRK atgādināja, ka pirms 10. Saeimas vēlēšanām daudzi politiķi solījuši izmaiņas valsts pārvaldes aparātā. Piemēram, Edgars Zalāns (PLL) izteicies, ka jāveido Attīstības ministrija, kurā vienā struktūrā apvienotos Satiksmes, Ekonomikas un RAPLM, kā arī ES fondus administrējošās institūcijas. Valērijs Agešins (SC) diskusijā uzņēmējiem sacījis, ka ministriju skaitu var samazināt līdz sešām septiņām, Gaidis Bērziņš (VL/TB/LNNK) atzinis, ka iespējama arī funkciju deleģēšana nevalstiskām organizācijām. V. Dombrovskis jau pirms vēlēšanām atklājis, ka reformu vadības grupā sagatavots funkciju izvērtējums, kas piedāvā samazināt izdevumus par 80 miljoniem latu. Savukārt ministriju centrālie aparāti tiks samazināti par 30 procentiem, aģentūru – vairāk nekā uz pusi.
Ministru atbilstības kritēriji
LTRK izvirzījusi arī kritērijus nākamajiem ministriem. Tiem jābūt profesionāļiem savā jomā, jāprot svešvalodas, jābūt godīgiem un ar labu reputāciju, kā arī labām komunikācijas spējām, tajā skaitā ar sabiedrību. Tomēr Ž. Jaunzeme-Grende atturējās vērtēt, kurš no iespējamiem ministra amata kandidātiem atbilst šiem kritērijiem. "Mēs necentāmies noskaidrot personālijas, kas varētu būt nākamie ministri, bet gan definēt mērķus un darbības, lai valsts varētu attīstīties ilgtermiņā," sacīja LTRK vadītāja.