Topošā koalīcija jau sākusi apspriest valdības deklarāciju, nākamā gada budžetu un pat ministru portfeļus, lai gan skaidras pārliecības par nākamās koalīcijas sastāvu joprojām nav.
Šā brīža premjers Valdis Dombrovskis, kuram valdības vadīšana varētu tikt uzticēta arī turpmāk, jau vairākkārt apliecinājis, ka nākamo koalīciju veidos trīs pašreizējās spēka partijas – Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kā arī Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK. Šāds it kā galējs paziņojums joprojām nenozīmē, ka jaunās valdības sastāvs jau ir zināms. V. Dombrovska pārstāve Līga Krapāne sarunā ar Neatkarīgo apliecināja, ka partiju jāvārds būšot atkarīgs no Vienotības piedāvātā ietvara nākamā gada valsts budžetam un tā, vai potenciālie partneri būs gatavi zem šā budžeta parakstīties. L. Krapāne uzsvēra, ka precīzi skaitļi par to, cik liela izdevumu konsolidācija būs nepieciešama, kļūs zināmi novembra pirmajā dekādē, taču ir skaidrs, ka Latvijai savus tēriņus nāksies samazināt par 350 līdz 395 miljoniem latu. Tas savukārt sev līdzi nesīs ne vienu vien nepatīkamu valdības lēmumu, kas kādam no koalīcijā aicinātajiem spēkiem varētu šķist nepieņemami. 2011. gada budžeta deficīts būs 6% no IKP, kas galvenokārt tiks panākts ar skarbiem lēmumiem nodokļu palielināšanas jomā un daļēji arī ar valsts izdevumu samazināšanu.
Vienošanās par 2011. gada valsts budžeta ietvaru visām uz darbu jaunajā koalīcijā pretendējošajām partijām ir jāpanāk līdz 15. oktobrim. Tāpat līdz šim datumam katra partija iezīmēs savas vēlmes attiecībā uz ministriju vadīšanu. Katrai partijai piekritīgo portfeļu skaits būšot atbilstošs 10. Saeimā iegūto mandātu proporcijai.
Zināmas korekcijas topošajā valdībā varētu viest arī jautājums par attiecībām ar Saskaņas centru (SC). Vienotība gatava SC piedāvāt atsevišķu līgumu, kas viņiem garantētu ietekmīgus posteņus Saeimā, bet Vienotībai – pārliecību, ka SC ar daudzskaitlīgo pārstāvniecību parlamentā nebloķēs svarīgus lēmumus, arī 2011. gada budžeta pieņemšanu. "Gribam, lai zem budžeta ietvara parakstītos visi: gan nākamās koalīcijas partijas, gan Saskaņas centrs, ja tas izteiks gatavību sadarboties," sacīja L. Krapāne.
Visslidenākais jautājums ir tieši forma, kādā SC varētu tikt ieinteresēts sadarboties ar pozīciju. Vienotība neizslēdz, ka SC varētu tikt piedāvāts ne vien atsevišķs līgums, bet arī kāds ministra amats, kam savukārt kategoriski nepiekrīt VL!-TB/LNNK. Tēvzemiešu pārstāvis Rolands Pētersons atzina, ka šādā valdībā VL!-TB/LNNK neiekļausies.
Līdz 22. oktobrim varētu tapt arī valdības deklarācija. Tās izstrāde pašlaik norit trijos virzienos: ekonomikas jomas darba grupu vada pats V. Dombrovskis, Silvai Bendrātei uzticēti sociālie un kultūras jautājumi, bet Ģirts Valdis Kristovskis vada grupu, kas izstrādā priekšlikumus valsts drošības jomā.
Ja Valsts prezidents nākamās valdības vadīšanu uzticēs V. Dombrovskim, tad šādas valdības galvenās prioritātes būšot ekonomikas pārstrukturizēšana. Tāpat tiek solīta maza un efektīva valsts pārvalde un pievienošanās eirozonai 2014. gada 1. janvārī. Netiek slēpts, ka V. Dombrovskis virzīsies arī uz vispārējās ienākumu deklarēšanas ieviešanu.