Neoficiāli zināms jaunās valdības sastāvs

© Andrejs Strokins, f64

Kaut gan publiski tiek apgalvots, ka jaunveidojamā koalīcija valdības amatus vēl nedala, kļuvis zināms jaunās valdības iespējamais sastāvs, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, šovakar ziņo Latvijas Neatkarīgā televīzija.

Ar "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK), iespējams, tiks slēgts tikai sadarbības līgums, tādējādi valdību veidotu tikai divi spēki - partiju apvienība "Vienotība" un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

Ministru prezidenta amatu ieņemtu Valdis Dombrovskis. "Vienotībai" tiktu arī finanšu ministra amats, to ieņemtu Andris Vilks, ārlietu ministra amats tiktu Artim Pabrikam, aizsardzības ministra - Imantam Lieģim , tieslietu ministra - Ģirtam Valdim Kristovskim, veselības ministres - Sarmītei Veidei, iekšlietu ministres - Lindai Mūrniecei, kultūras ministra - Intam Dālderim, bet satiksmes ministra - Artim Kamparam.

Iespējams, satiksmes ministra amats varētu tikt apvienībai VL-TB/LNNK, ja tā būs koalīcijā.

ZSS bez šobrīd jau esošajām ministrijām - Labklājības, Izglītības un zinātnes, Vides, Zemkopības un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas - varētu tikt arī Ekonomikas ministrija, jo apvienība vēlas nopietnāku pārstāvniecību valdībā.

Jau ziņots, ka 10.Saeimas vēlēšanās ir uzvarējusi apvienība "Vienotība", kurā apvienojās partijas "Jaunais laiks", "Pilsoniskā savienība" un "Sabiedrība citai politikai". "Vienotība" 10.Saeimā "Vienotība" ieguvusi 33 deputātu mandātus, SC - 29 mandātus, ZZS - 22 mandātus, VL-TB/LNNK - astoņus mandātus, PLL arī ieguvusi astoņus mandātus.

"Vienotības" pārstāvji jau iepriekš izteikušies, ka, visticamāk, koalīciju jaunajā Saeimā un valdību varētu veidot "Vienotība", ZZS un VL-TB/LNNK. Tomēr "Vienotība" par iespējamu sadarbību veic arī sarunas ar SC, neizslēdzot, ka SC varētu tikt piedāvāts kāda ministra amats. Pret to piesardzīgu attieksmi paudusi ZZS, savukārt pret SC iesaistīšanu klaji negatīvi noskaņoti ir VL-TB/LNNK pārstāvji. Bet PLL jau ir paziņojusi, ka plāno atrasties "konstruktīvā opozīcijā".

Latvijā

Latviešu nacionālo partizānu sīkstās un ilgās cīņas ar padomju okupantiem kopumā zināmas arī tiem, kuri par tām nav daudz interesējušies. Taču nupat kā bija atzīmējama 80. gadadiena vācu okupācijas zonā notikušai kaujai, kas “plašākā un ilgstošākā visā Latvijas nacionālās pretestības kustības vēsturē”.

Svarīgākais