Pasaules Banka iesaka taupīt sociālajā, veselības un izglītības jomā

Latvijas valdībai darbā pie 2011.gada valsts budžeta izdevumu mazināšanas būs jāizšķiras, vai īstenot Pasaules Bankas (PB) sagatavotos ieteikumus sociālajā, veselības un izglītības jomā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie, iespējams, PB gala ziņojuma dokumenti, kas iesniegti valdībai.

Apjomīgajā dokumentā PB norāda, ka iespējas gūt plānotos ietaupījumus saistītas ar izdevumu samazināšanu pensijām, nodrošinot valsts administrācijas reformas.

PB norāda, ka tūlītējus ietaupījumus varētu gūt, veicot plānotus pasākumus, lai atgūtu vismaz daļu no izmaksātajām lielajām pensijām, aizsargājot vismazākās pensijas.

Viens no variantiem paredz no 165 latiem uz 80 latiem samazināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu pensijām, kas dotu 85 miljonu latu ietaupījumu budžetā. Otrs variants paredz samazinājumu līdz 140 latiem, kas dotu 24 miljonu latu ietaupījumu.

Tādējādi šie ierosinātie pasākumi būtu pretēji pērn valdības pieņemtajam lēmumam samazināt pensijas neatkarīgi no to apjoma un iedzīvotāju vecuma, netīši sodot pensionārus, kuri izvēlējās strādāt, norāda PB.

PB arī ierosina, ka, sākot no 2015.gada janvāra, Latvijā varētu tikt palielināts pensionēšanās vecums, lai arī ietaupījums no tā varētu tikt gūts tikai vidējā termiņā. Banka skaidro, ka pensionēšanās vecuma paaugstināšana pirms 2015.gada janvāra, iespējams, pasteidzinātu cilvēkus pensionēties, tādējādi destabilizējot valsts sociālā nodrošinājuma budžetu.

Pēc PB domām, pastāv tikai nelielas iespējas veikt papildu samazinājumus veselības aprūpes un izglītības budžetos. PB valsts izdevumu pārskatā secināts, ka veselības aprūpes un izglītības sektori uzņēmušies vislielāko fiskālās pielāgošanas triecienu 2009.gada un 2010.gada budžetos. Papildu samazinājums šo sektoru budžetos, ar nelieliem izņēmumiem, varētu apdraudēt līdz šim sasniegto progresu, vēsta PB.

Pārskatā teikts, ka veselības aprūpes un izglītības sistēmu strukturālās reformas tiek veiksmīgi īstenotas un jau demonstrē taustāmus uzlabojumus, taču tās nepieciešams turpināt ar piesardzību un atbilstošu finansējumu. PB arī uzsver, ka Latviju vēl sagaida ievērojams darbs veselības aprūpes un izglītības sektoros, lai panāktu, ka tie atbilstu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu augstajiem standartiem.

Dokumentos arī ierosināts, ka papildu restrukturizācija varētu tikt īstenota valsts administrācijā gan nacionālajā, gan pašvaldību līmenī, ar nosacījumu, ka tiek saglabāti kvalificēti un motivēti valsts ierēdņi, tāpēc PB brīdina Latviju neveikt papildu valsts ierēdņu atalgojuma samazinājumu valdības līmenī.

PB ierosina, ka īstermiņa ietaupījumi var tikt gūti, samazinot maksimālās algas līmeņus, lai tos pietuvinātu pašreizējam vidējam atalgojumam, kuru izmaksā ministrijas un aģentūras. Tādējādi ministrijām, kas izmaksā visaugstākās algas, nāktos samazināt atalgojumu. Īstenojot šos pasākumus, Latvija 2011.gadā varētu ietaupīt 1,5 miljonus latu, bet 2012.gadā - par divus miljonus latu.

PB vēsta, ka valsts ierēdņu skaita samazināšana līdz līmenim, kāds tika novērots pirms 2007.gada, jo sevišķi aģentūrās, kas pakļautas ministrijām un pašvaldību institūcijām, ir iespējama un, ja īstenota piesardzīgi, neradītu riskus valsts pakalpojumu kvalitātei. Tāpat Latvijas valdība varētu veikt papildu ministriju un aģentūru apvienošanu, tādējādi izdevumus samazinot par 3,5-5 miljoniem latu.

Valdībai vajadzētu apsvērt iespēju ieviest atalgojuma ierobežojumus monopoliem un valsts uzņēmumiem, kas saņem valsts subsīdijas. Ievērojamus ietaupījumus varētu arī gūt, pakāpeniski pārtraucot tiešo subsīdiju izmaksāšanu ar zaudējumiem strādājošām kompānijām gan centrālajā, gan pašvaldību līmenī.

Tāpat valdība varētu apsvērt iespēju samazināt centrālā budžeta subsīdijas pasažieru transportam, saglabājot subsīdijas vien zemu ienākumu iedzīvotājiem un noteiktiem lauku ceļiem. Tādējādi Latvijas valdība 2011.gadā varētu ietaupīt 25-33 miljonus latu.

PB arī norāda, ka Latvijas valdība varētu samazināt subsīdijas valsts kompānijām kultūras, televīzijas un sporta jomā, tādējādi ietaupot līdz pat desmit miljoniem latu.

Tajā pat laikā PB iesaka Latvijai iespēju izvērtēt iespējamo pašvaldību apvienošanas turpināšanu, tādējādi radot izmēra ziņā ilgtspējīgas pašvaldības un palielinot administratīvo kvalitāti.

Sociālā budžeta situācijas uzlabošanai PB ierosina pašreizējo pēc darba algas aprēķinātā bērnu kopšanas pabalsta sistēmu aizstāt ar ikmēneša pabalstu 100 latu apmērā, kas tiktu maksāts no valsts pamatbudžeta, nevis no īpašā sociālā budžeta.

Vēl sociālā budžeta izdevumu samazināšanai PB iesaka atteikties no ģimenes valsts pabalsta maksāšanas ģimenēm, kas nav nabadzīgas, maksāt to nabadzīgām ģimenēm ar bērniem. Ģimenes valsts pabalsti veido aptuveni 37% no valsts maksātajām sociālajām garantijām. Valdībai vajadzētu arī ieviest izvērtēšanas shēmu personām un ģimenēm, kas ir tiesīgas saņemt no valsts pamatbudžeta maksātos sociālos pabalstus, izņemot invaliditātes pabalstus.

Lai uzlabotu nabadzīgo ģimeņu aizsardzību, valdība varētu palielināt līdzfinansējumu no valsts budžeta garantētajam minimālajam ienākumam un mājokļu pabalstiem, kas kļūst par aizvien svarīgākiem sociālās aizsardzības instrumentiem.

Gan garantētais minimālais ienākums, gan mājokļu pabalsts tiek finansēts no municipālajiem budžetiem un pašvaldībām ir pienākums tos nodrošināt, taču pašvaldību atšķirīgo budžetu dēļ maksājumos vērojamas lielas atšķirības un dīvainas iniciatīvas. PB iesaka palielināt līdzfinansējumu un pamazām centralizēt garantētā minimālā ienākuma un mājokļu pabalstu no valsts budžeta, lai nodrošinātu stingru, universālu "drošības spilvenu" mazturīgajām ģimenēm.

Labu pedagogu piesaistīšanai un noturēšanai valdībai vajadzētu saglabāt pamatskolas un vidusskolas skolotāju pašreizējo algu līmeni. PB atzinīgi novērtē Latvijas veikto pedagogu finansēšanas reformu, tomēr norāda, ka skolotāju atalgojums vēl pirms 2009.gadā veiktās budžeta samazināšanas bija pārāk zems. Pedagogu piesaistīšanai un noturēšanai PB iesaka turpināt iesāktās reformas un pielīdzināt skolotājus atbilstošu valsts budžeta institūciju darbinieku statusam.

PB iesaka valdībai samazināt budžeta vietu skaitu augstskolās un izvērtēt finansējuma sadali, par prioritāti nosakot tās jomas, kur ir mazāk studēt gribētāju. Vienlaikus PB atzīst, ka Latvijas valdības finansējums augstākajai izglītībai ir zems, salīdzinot ar citām valstīm. Neskatoties uz budžeta samazinājumu augstākās izglītības iestādēm, budžeta finansēto vietu skaits pēdējos trīs gados augstskolās ir palielinājies, kas liecina par mācību kvalitātes pasliktināšanos.

PB arī norāda, ka ekonomiskās krīzes izraisītās vissvarīgākās strukturālo reformu iespējas Veselības ministrija jau ir izmantojusi - nosakot svarīgāko pakalpojumu prioritātes un radot "drošības spilvenu" līdzekļus. PB norāda uz nepieciešamību stingrāk racionalizēt slimnīcu sektoru, iesakot līdz 2013.gadam likvidēt vēl 5000 gultasvietu, lai sasniegtu mērķi 350 slimnīcas gultasvietas uz 100 000 iedzīvotāju. PB atzīst, ka 2010.gadā valsts budžetam būs vajadzīgi papildus 25-36 miljoni latu.

PB iesaka diferencēt līdzmaksājumus veselības aprūpei, ieviešos sistēmu, ka maksātspējīgie iedzīvotāji par veselības aprūpi maksā vairāk, bet nabadzīgie tiek labāk aizsargāti. Īpaši vajadzētu pielāgot medikamentu līdzfinansējuma budžetu, lai mazinātu šo izdevumu nastu nabadzīgajiem un hroniski slimajiem iedzīvotājiem.

Lai palielinātu veselības aprūpes finansējuma efektivitāti un vienlīdzību, valdībai vajadzētu stingri definēt valsts apmaksāto veselības aprūpi un spēles noteikumus nevalstiskajiem medicīnas pakalpojumu sniedzējiem. Pašlaik nav nekādu pārliecinošu argumentu, lai veiktu tādas veselības aprūpes finansējuma modeļa reformas kā pāriešana no sociālās apdrošināšanas modeļa uz obligātu veselības apdrošināšanu.

Pieaugot gados veco Latvijas iedzīvotāju skaitam, valdība ilgtermiņa veselības aprūpes izmaksas varētu samazināt, veicinot pacientu izrakstīšanu no slimnīcām un likvidējot pašreizējā finansējuma modeļa nepilnības, kas veicina gados veco cilvēku aprūpi slimnīcās, nevis ambulatori vai ar sociālo darbinieku palīdzību. Uzturēšanās slimnīcās ir dārga, kā arī pasliktina gados veco cilvēku labklājību. Daudz efektīvāk būtu pacientu izrakstīt no slimnīcas, ja medicīniskā palīdzība viņam vairs nav nepieciešama, un ilgtermiņa aprūpi nodrošināt ar sociālo darbinieku sistēmu.

PB iesaka nelietotās municipālās slimnīcas pārveidot aprūpes namos un rehabilitācijas iestādēs, kas varētu nodrošināt dienas aprūpi veciem un nespējīgiem cilvēkiem, kā arī ambulatoro palīdzību, piemēram, fizioterapiju. Tādā veidā valdība varētu izvairīties no dārgā slimnīcu aprūpes modeļa.

Finanšu ministrijas Komunikāciju nodaļas vadītāja Baiba Melnace aģentūrai LETA nekomentēja iespējamo dokumentu autentiskumu un to, cik daudz ministrija ņems vērā no PB ieteikumiem.

Aizdevēju gala ziņojums pašlaik ir noteikts lietošanai dienesta vajadzībām. Tiklīdz (līdz 15.oktobrim) nozaru ministrijas sniegs detalizētu ziņojuma izvērtējumu, FM šo ziņojumu, kā arī nozaru ministriju visus komentārus piedāvās izskatīt Reformu vadības grupā, lai valdība kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem varētu lemt par tiem. Tikai tie priekšlikumi, kas tiks atzīti par pieņemamiem un īstenojamiem, tiks atbalstīti Ministru kabinetā, uzsvēra Melnace.

Dokumentiem pagaidām ir noteikts statuss - dienesta vajadzībām. Dokumentiem ir noteikt šāds statuss, lai priekšlikumiem publiskās apspriešanas brīdī būtu jau pievienots arī Latvijas viedoklis un komentāri par ieviešanas iespējamību. Pirms ar aizdevēju priekšlikumiem nav iepazinušās un tos komentējušas ministrijas, nebūtu pareizi sacelt ažiotāžu par pasākumiem, kas, iespējams, vispār netiks ieviesti, skaidroja Melnace.