Pie situācijas, kāda izveidojusies ap nacionālo aviokompāniju "airBaltic", ir vainojams bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (PLL), kura "vienpersoniski parakstītais" akcionāru līgums liedz valstij iespējas ietekmēt notiekošo aviokompānijā, šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam "900 sekundes" paziņoja ekonomikas ministrs Artis Kampars ("Vienotība").
Kā ziņots, bijušais Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Nils Freivalds gan norāda, ka arī viņš ir parakstījis 2009.gada martā noslēgto nacionālās aviosabiedrības "airBaltic" akcionāru sadarbības līgumu.
Kampars noraida pārmetumus, ka šī valdība ir pārapstiprinājusi "airBaltic" akcionāru līgumu, skaidrojot, ka atsevišķus līguma punktus izdevās mainīt un paplašināt uzņēmuma padomes pilnvaras, taču nekam citam otrs uzņēmuma īpašnieks - Bertolts Fliks - kategoriski nepiekrita.
Līdz ar to patlaban izveidojusies situācija, kad valstij nav vispār nekādas ietekmes "airBaltic" operatīvajā darbībā.
Šlesers un viņa piemērotā "negodīgā atlaižu politika" lidostā "Rīga" arī esot vainojami pie "airBaltic" un lidostas konflikta, uzsvēra ekonomikas ministrs.
Viņš pauda cerību, ka situāciju atrisinās jau nākamais satiksmes ministrs un abi "airBaltic" akcionāri ir ieinteresēti uzņēmuma darbības sekmīgā turpināšanā.
Kā ziņots, no šodienas lidosta "airBaltic" piemēros priekšapmaksu par sniegtajiem pakalpojumiem un, ja maksājums netiks veikts, tā pārtrauks pakalpojumu sniegšanu, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja lidostā.
Lēmums par priekšapmaksas piemērošanu pieņemts, jo "airBaltic" atteicies noslēgt lidostas "Rīga" piedāvāto mierizlīgumu.
"airBaltic" līdz šodienas plkst.12 jāveic priekšapmaksa par starptautiskās lidostas "Rīga" sniegtajiem pakalpojumiem un, ja maksājums netiks veikts, Rīgas lidosta no šodienas plkst.16 pārtrauks pakalpojumu sniegšanu "airBaltic".
Lidosta "Rīga" iesniegs tiesā arī papildu prasības pieteikumu par "airBaltic" parādu, kas patlaban jau pārsniedz piecus miljonus latu. Parādsaistības veidojušās kopš 2009.gada beigām.
"Brīdinājums par priekšapmaksas piemērošanu "airBaltic" sniegtajiem pakalpojumiem ir bezprecedenta solis, un tā pamatā ir aviokompānijas izvairīšanās no maksas par saņemtajiem pakalpojumiem un negatīvo kredītvēsturi attiecībā pret starptautisko lidostu "Rīga"," skaidro lidostas pārstāvji.
Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem lidostai esot tiesības izbeigt līgumu, iepriekš nebrīdinot "airBaltic", ja kompānija kavē maksājumus ilgāk par diviem mēnešiem, skaidro lidostas pārstāvji. Ja "airBaltic" izvairīšoties no saistību pildīšanas, tostarp atteiksies no priekšapmaksas veikšanas, lidosta "Rīga" esot tiesīga pieņemt lēmumu par pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu.
Paziņojumā presei teikts, ka "lidosta "Rīga" ir valsts piederošs uzņēmums, un tā savā darbībā realizē tādu saimniecisko darbību, kas atbilst valsts interesēm, nacionālajiem un starptautiskajiem likumiem, un lidosta arī turpmāk savu darbību realizēs atbilstoši - akcionāra - valsts interesēm".
Savukārt "airBaltic" korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags skaidro, ka tieši "airBaltic" ierosinājis Rīgas lidostai pāriet uz priekšapmaksu un vienlaikus arī nolīgt neatkarīgu auditorkompāniju, kas objektīvi izvērtētu tarifus, lai visiem aviopārvadātājiem tie būtu vienādi un neradītu diskriminējošus konkurences nosacījumus.
Vanags skaidro, ka zemas izmaksas pasažieri ir "airBaltic" prioritāte un nav pieņemama situācija, kad "airBaltic" un līdz ar to arī pasažieri maksā daudzkārt lielāku maksu par Rīgas lidostas pakalpojumiem nekā "kāda ārvalstu kompānija".
Satiksmes ministrijā (SM) biznesa portālam "Nozare.lv" savukārt norādīja, ka ir informēta par lidostas "Rīga" pieņemto lēmumu kompānijai "airBaltic" piemērot priekšapmaksu par lidostas sniegtajiem pakalpojumiem. SM uzsver, ka šādu soli lidosta bija spiesta spert, jo saņēmusi kompānijas "airBaltic" atteikšanos slēgt mierizlīgumu ar lidostu.
SM uzskata - ja mierizlīguma noslēgšana ar "airBaltic" nav iespējama, vienīgais risinājums abu pušu konflikta atrisināšanai ir tiesa.
"Attiecībā uz "airBaltic" atteikumu slēgt mierizlīgumu uzskatām, ka uzņēmuma valde nav veikusi visas darbības, lai panāktu strīda atrisinājumu ārpus tiesvedības. Ja minēto darbību rezultātā aviokompānijai "airBaltic" radīsies zaudējumi, valsts kā akcionārs vērsīsies pret uzņēmuma valdi," brīdina SM.
"Nozare.lv" jau ziņoja, ka lidosta un "airBaltic" šā gada vasarā tiesā izvirzīja savstarpējus prasījumus par vairākiem miljoniem latu. Lidosta no "airBaltic" pauda vēlmi piedzīt aptuveni 3,4 miljonu latu parādu, bet "airBaltic" paziņoja, ka pret lidostu izvirzīts gandrīz sešu miljonu latu prasījums par negodīgas konkurences politikas piekopšanu
Augusta vidū lidosta un "airBaltic" paziņoja, ka parakstījušas saprašanās memorandu par tiesvedības izbeigšanu un tālāko sadarbību. Ar 17.augustu datētā paziņojumā presei gan netika norādīts memoranda saturs vai citas vienošanās detaļas, bet abas puses pauda gandarījumu par sarunu rezultātu.
SM biznesa portālam "Nozare.lv" toreiz skaidroja, ka, parakstot nodomu protokolu, abas kompānijas apliecinājušas, ka izpildījušas satiksmes ministra Kaspara Gerharda (TB/LNNK) uzdevumu panākt risinājumu par parāda apmaksu ārpus tiesas. "Var uzskatīt, ka daļa darba ir paveikta. Tālākais jau ir īstenot reālas darbības, kuras puses apņēmušās parakstītajā dokumentā," skaidroja ministrijā.
Par saprašanās memorandā ietvertajiem nosacījumiem ministrijas pārstāvji komentārus nesniedza.
Jau ziņots, ka savukārt 5.oktobrī Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta atcēla Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru noraidīts VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" lūgums nodrošināt tās prasību un apķīlāt Latvijas nacionālajai lidsabiedrībai AS "Air Baltic Corporation" ("airBaltic") pienākošos maksājumus no trešajām personām un naudas līdzekļus kredītiestāžu kontos 2 548 881 lata apjomā.
AT Civillietu tiesu palāta Rīgas apgabaltiesas šā gada 26.jūlija lēmumu atcēla pilnīgi un jautājumu nodeva jaunai izskatīšanai, aģentūru LETA informēja tiesas preses sekretāre Baiba Kataja.
Lūgumu piemērot prasības nodrošinājumu lidosta bija pamatojusi ar "airBaltic" negodprātību, teikts Rīgas apgabaltiesas 26.jūlija lēmumā. Lidosta apgabaltiesai bija norādījusi, ka vairākkārt sūtījusi pretenzijas uz "airBaltic" juridisko adresi, taču līdz prasības pieteikuma iesniegšanas dienai tiesā lidsabiedrība rēķinus ar kopumā 2,55 miljoniem latu neesot samaksājusi.
Tāpat "airBaltic" ilgstoši izvairoties no saistību izpildes, kas liecinot par tās negodprātību, norādīts tiesas lēmumā atspoguļotajā lidostas argumentācijā.
Lidosta apgabaltiesai norādījusi, ka šā gada 7.jūnijā starp pusēm noslēgta vienošanās par parāda dzēšanas kārtību par prasītājas izrakstītajiem rēķiniem, kuriem 4.jūnijā esot iestājies izpildes termiņš. Tā kā "airBaltic" neievērojot rēķinu apmaksas termiņus, tad tā tiekot pārkāpti arī minētās vienošanās nosacījumi.