Spriežot par budžetu, Bondars lielākās diskusijas Saeimā pieļauj par autoratlīdzību regulējumu

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Saeimā skatot nākamā gada valsts budžeta projektu, lielākās diskusijas vēl varētu notikt par autoratlīdzību nodokļu regulējumu, šorīt Latvijas Radio pieļāva Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP).

Politiķis gan izteicās, ka lielākie strīdi varētu būt nevis par pašu ideju autoratlīdzībām piemērot lielākus nodokļu maksājumus, bet gan par to, kā tos piemērot un kā šīs izmaiņas izskaidrot skartajām nozarēm.

Bondars pieļāva, ka tāpat diskusijas Saeimā iespējamas par līdzekļu palielināšanu kompensējamām zālēm onkoloģijā un par akcīzes celšanas tabakai, lai cigarešu cena nepieaugtu tik būtiski, ka augtu "melnais tirgus".

Kopumā valdības sagatavoto Bondars vērtēja kā krīzes laika budžetu, jo Latvijai priekšā ir gana neprognozējama nākotne un projekts paredz būtisku budžeta deficītu. Viņš cerot, ka valdība ar budžeta projektu būs uzminējusi, kā notiks atgūšanās pēc Covid-19 izraisītās krīzes.

Komisijas vadītājs atzina, ka zināmas diskusijas starp koalīcijas partneriem par budžetu vēl būs, bet viņš cer, ka vienošanās par visiem būtiskajiem jautājumiem tiks panāktas un budžeta jautājums nebūs "klupšanas akmens valdībai".

Bondars cer, ka budžetu parlaments pabeigs skatīt novembra laikā.

Kā ziņots, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien sāks darbu pie nākamā gada valsts budžeta projekta un saistītajiem grozījumiem likumos.

Saeima izskatīšanai parlamenta komisijās ir nodevusi likumprojektu par 2021.gada valsts budžetu, nākamajā gadā valstī plānojot tērēt 10,76 miljardus eiro. Nākamajā gadā plānoti ieņēmumi 9,58 miljardu eiro apmērā.

Latvijā

Celtniecības sadārdzinājumi, lielo projektu vēl lielākās izmaksas, inflācijas procents būvniecībā, kas jau kļuvis par atsevišķu rādītāju ekonomikas datos — visi šie cenu pieaugumi galu galā atspoguļojas preču un produktu cenās, sitot pa gala patērētāju makiem. Laiks apskatīt ziloni istabā, kāpēc pie mums gatavais objekts nereti izrādās pat divkārt dārgāks, nekā bija plānots — un te nerunāsim pat ne par “Rail Baltica”.

Svarīgākais