Partijas vēlēšanu kampaņā Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās tērējušas 2,2 miljonus eiro

 
©f64

Vēlēšanu kampaņu izmaksas Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās bijušas krietni lielākas, nekā līdz šim publiski izskanējis, jo iepriekš apkoptajai informācijai par reklāmu izvietošanu 1,3 miljonu eiro apmērā, tagad klāt pievienoti arī citi izdevumi, tādējādi kopējo izdevumu summu pārsniedzot par 2,2 miljoniem eiro, šovakar vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Tas secināms, no partiju vēlēšanu izdevumu deklarācijām, kas iesniegtas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).

Vēlēšanu uzvarētāji - "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie" kampaņā ieguldīja visvairāk - 469 840 eiro, no kuriem 365 000 eiro no "Attīstībai/Par!" maka un 104 200 eiro - no "Progresīvo". Otrajā vietā ar 360 714 eiro - "KPV LV", kas domē tā arī nemaz netika. Pārējās partijas tērējušas ap 200 000 un mazāk. Vismazāk - Rīcības partija, kas izdevumos deklarējusi 867 eiro.

Piemēram, Zaļo un zemnieku savienība tērējusi - 230 009 eiro, Jaunā konservatīvā partija - 222 436 eiro, partija "Saskaņa" - 216 152 eiro, "Jaunā vienotība" - 205 396 eiro, Nacionālā apvienība - 202 289 eiro, bet Latvijas Krievu savienība - 91 473 eiro.

"Attīstītībai/Par" lielo naudas summu skaidro ar izstiepto kampaņas laiku, jo iespējamos vēlēšanu datumus vairākkārt pārcēla, attiecīgi aģitācija ieilga, un partijā neuzskata, ka tā tērēta nesamērīgi. "Attīstībai/Par!" valdes loceklis Pēteris Viņķelis norāda, ka partijām Satversmē noteiktā funkcija ir piedalīties vēlēšanās un veidot valsts varu. "Un šīs Satversmē piešķirtās funkcijas īstenošanai arī šis budžets ir piešķirts un te ir taisnīgi un pareizi, ka partijas to dara," viņš saka.

"KPV LV" savus tēriņus savukārt skaidro ar pieslēgšanos pēdējā brīdī. Gandrīz puse no iztērētā - 161 726 eiro šī partija atvēlējusi vēlēšanu kampaņas plānošanai, sagatavošanai un organizēšanai. Tik liela summa nav nevienai citai partijai. Daļa partiju plānošanas izdevumus ietvērusi kampaņas darbinieku algās, taču arī ar to neviena cita šādu summu nesasniedz. "KPV LV" norāda, ka šajā pozīcijā ietvēruši plašu sadaļu.

"Līgumi paredzēja gan organizēšanu, gan materiālu sagatavošanu, un bieži vien šie ir divi neatraujami procesi. Piemēram, filmēšana notiks vienā, otrā trešajā vietā. Kāpēc - tāpēc, ka konteksts tam ir pieskaņotos, tas ir komplekss pasākumu kopums," par šiem tēriņiem saka "KPV LV" valdes loceklis Ralfs Nemiro, kurš bija arī Rīgas mēra amata kandidāts.

Līgumi par kampaņas plānošanu un organizēšanu pamatā slēgti ar divām kompānijām - mediju aģentūru "Mindshare" un reklāmas aģentūru "Thumbs up media line". Pirmā reklāmas tirgū ir atpazīstama, taču otrai, spriežot pēc finanšu rādītājiem, līdz pat 2020.gadam nav notikusi aktīva darbība. Vēlāk sarakstē, jautāts par šo faktu, un, kā partija kompāniju atradusi, Nemiro norādīja, ka partijai bijuši svarīgi viņu piesaistītie cilvēki - tos "KPV LV" zinājuši. Kas viņi ir un līguma summu gan neatklāj.

Politoloģe Iveta Kažoka, kura pētījusi partiju finanses un kā eksperte piedalījusies diskusijās par attiecīgo regulējumu, atzīst, ka deklarācijās redzamais, jo īpaši "KPV LV" gadījumā raisa jautājumus. Kažokas uzmanību arī piesaistījuši, piemēram, partijas "Saskaņa" salīdzinoši lielie tēriņi par reklāmu izvietošanu drukātajos izdevumos - gandrīz 67 000 eiro no kopumā 106 000 eiro par reklāmu izvietošanu iztērētajiem.

"Ar šiem piemēriem jau pietiek, lai būtu nopietni jautājumi par to, vai partijas ir nodeklarējušas reāli tērētās naudas summas un vai gadījumā nevajadzētu palielināt šo partiju deklarāciju detalizētību, lai katrs varētu salīdzināt, vai tiešām pie tāda reklāmas apjoma vai pie tāda darba apjoma summas ir adekvātas. Un, protams, ka KNAB būtu uz šo jāpaskatās," domā Kažoka.

KNAB norāda, ka to darīs, pārbaudot visu partiju deklarācijas. "KNAB pārbaudīs, un pievērsīs uzmanību katrai partijas iesniegtai deklarācija, arī pārbaudīs katru šo te pozīciju, tai skaitā, vai valsts līdzekļi ir tērēti atbilstoši paredzētajam mērķim, un vai par to pakalpojumu netiek acīmredzami pārmaksāts. Tas cik padziļināti vērsīsies plašumā, prasot papildus informāciju, pārbaudes veicot un tā tālāk, tas būs atkarīgs no katra individuālā gadījuma," skaidro KNAB Administratīvi procesuālo izmeklēšanu pārvaldes priekšnieks Andris Donskis.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā arī atbalstītu lielāku izdevumu detalizāciju deklarācijās, lai sabiedrība šos tēriņus varētu izvērtēt un salīdzināt. Iepriekš gan tam nebija politiskā atbalsta. Taču Kažoka uzskata, ka Tieslietu ministrija, kuras pārziņā būtu šis likums, regulējumu varētu pārskatīt. "Šeit es domāju, kaut vai tos tēriņus, kuriem tiek tērēts valsts finansējums, jo dažām partijām nekāda īpaši cita finansējuma, izņemot valsts finansējumu, nav," viņa skaidro.

Kažoka vērtē, ka kopumā valsts budžeta finansējums izlīdzinājis partiju aģitācijas iespējas un kampaņu ziņā konkurence bijusi vienlīdzīgāka un ir mazāka atkarīga no ziedotājiem.

Tiesa, partijas kurām vispār nav valsts naudas kampaņai tērējušas ievērojami mazāk. Izņēmums ir "Gods Kalpot Rīgai", kampaņai atvēlot 207 000 eiro. Partijas vadītājs Andris Ameriks norādīja, ka varēja to atļauties, jo partijas kontā bijis 400 000 eiro. Saeimas vēlēšanām, kad atļautie griesti būs pusmiljons eiro, valsts finansējuma neesamība būšot viens no iemesliem meklēt partnerus, lai finansiāli varētu konkurēt ar valsts finansētām partijām.