Vēlēšanu komisijas visā Latvijā spiestas pārskaitīt biļetenos vēlētāju veiktos kandidātu svītrojumus un ievilktos plusus. Iemesls – kļūdaini izstrādātās veidlapas. Partiju iegūto vietu skaits nemainās, taču notiek personāliju pārbīdes sarakstu ietvaros.
10. Saeimā ievēlēto deputātu vārdi oficiāli tiks paziņoti pēc tam, kad Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) Rīgā būs saņēmusi un pārbaudījusi balsošanas protokolu oriģinālus no visiem vēlēšanu iecirkņiem. Šīs nedēļas laikā.
Kā Neatkarīgajai vakar atzina CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars, katrā vēlēšanu apgabalā esot vidēji ap desmit iecirkņu, par kuru rezultātiem pastāv šaubas. Tātad Latvijā kļūmīgi saskaitīti rezultāti aptuveni piecdesmit iecirkņos. Pirmā pazīme, ka kaut kas nav kārtībā, ir salīdzinājumā ar citiem iecirkņiem neproporcionāli liels svītrojumu daudzums.
Tā tas noticis arī iepriekšējās vēlēšanās, taču toreiz rezultāti uzreiz netika publiskoti. Kā secina Cimdars, zāļu pret cilvēku kļūdām neesot, savukārt datori tās izķert nemāk.
Pirmie trauksmi par nepareizo skaitīšanu cēluši sabiedriskie novērotāji Ventspilī, jo viņiem izsniegtās protokolu kopijas atšķīrušās no internetā CVK ievadītajiem datiem.
Pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Regīna Lazdāne stāsta, ka kļūda pamanīta, tiklīdz sākti veidot personu reitingi, un arī iemesls uzreiz bijis skaidrs. Izrādās, ka no CVK mājaslapas izdrukājamā protokola veidlapa atšķiras no tās, kas tiek aizpildīta elektroniskajā versijā. Nesakrīt ailītes. Pēc kārtas diktējot, skaitļi salikti nepareizajās. Tādējādi vēlētāju ievilktie plusiņi pārtapuši par mīnusiem, vai arī mīnusi parādījušies pie biļeteniem, kuros balsotāji nav izdarījuši nekādas atzīmes. Kļūdas nav pieļautas tajos iecirkņos, kuru darbinieki rakstījuši vienkārši uz balta papīra, nevis izmantojuši protokola veidlapas.
Uzreiz, pārbaudot protokolus, kļūda nav atklājusies, jo matemātiski skaitļi saskan. R. Lazdāne gan prognozē, ka pārāk radikālas izmaiņas personāliju sarakstos nenotiks, taču "esošie līderi varētu pavirzīties vēl vairāk uz augšu".
Rezultātu skaitīšanu vēlēšanu naktī un arī to pārskaitīšanu vakar Ventspils domē novēroja partijas Saskaņas centrs cilvēki, viņu vidū arī Alīna Rugine: "Ir iecirkņi, kur Agešins ir pēdējais, es priekšpēdējā, bet patiesībā viss ir otrādi. Un tā piecos iecirkņos Ventspilī, četros Liepājā, vienā – Saldū." Provizoriskie vēlēšanu rezultāti, ietverot plusu un svītrojumu kļūdu, liecina, ka Agešins Saeimā ir ticis, savukārt Rugine palikusi aiz borta. Sākotnēji Saskaņa pat piedraudēja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus tiesā, taču tagad esot skaidrs, ka tas nebūs nepieciešams. Plusi un svītrojumi tiek pārskaitīti visā Latvijā.
Protams, arī citas partijas gaida koriģētos personu reitingus, kam ģenerāli gan nevajadzētu mainīties. Par to pārliecināts arī Zaļo un zemnieku savienības saraksta līderis Kurzemē Gundars Daudze. Pārskaitīšanai varētu būt ietekme vien tajās situācijās, ja kandidātu no izkrišanas šķir pagalam niecīgs punktu skaits. Taču līderu pozīcijas dažu desmitu iecirkņu pārbaudīšana nevarētu ietekmēt – Latvijā kopumā ir 1013 iecirkņu. Te gan jāpiebilst, ka jau vakar zaļzemnieku sarakstā parādījās izmaiņas. Ap pusdienas laiku CVK mājaslapā bija redzams, ka Liepājas universitātes rektors Oskars Zīds iekļuvis Kurzemes piecniekā, turklāt paceļoties līdz trešajai pozīcijai, atņemot prognozēto vietu Saeimā kuldīdzniekam Tālivaldim Bergmanim. Savukārt pēcpusdienā no Saskaņas centra Saeimā gājējiem izkrita miljonārs Mārtiņš Lauva, atdodot savu pozīciju Liepājas domes deputātam Valērijam Kravcovam. Plusu/svītrojumu skaitīšana visos sarakstos liek nervozēt pēc savākto punktu skaita trūcīgākajiem deputātu kandidātiem. Viņiem uz pēdām min pašu kolēģi.