Dārgie parlamenta deputātu krēsli

"Tirgus parāda, ka adekvāta cena par vienu vietu Saeimā ir bijusi robežās starp 14 000 un 20 000 latiem, kur iekļaujas vairums politisko spēku. Attiecīgi Par labu Latviju (PLL) izmaksas ir neadekvātas. Tā kā vēlētāji pie šādas reklāmas intensitātes ir pateikuši skaidru nē, iespējams secināt, ka PLL ir nopietns pamats pārdomām par to, vai šādai apvienībai ir nākotne," uzskata pilna servisa mārketinga, reklāmas un sabiedrisko attiecību aģentūras Alberts vadītājs Alberts Jodis.

Partiju priekšvēlēšanu aģitācijas laikā – 120 dienas pirms 10. Saeimas vēlēšanām – saņemtie ziedojumi, manta vai pakalpojumi, par ko ir ziņots Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), liecina, visdārgāk šīs vēlēšanas izmaksājušas tieši PLL. Viena vieta no astoņām iegūtajām nākamajā Saeimā PLL izmaksājusi 103 240 latu, stipri apsteidzot pārējās parlamentā iekļuvušās partijas.

Otri lielākie izdevumi iekļūšanai Saeimā bijuši Saskaņas centram (SC) – gandrīz 20 000 latu par katru no 29 vietām. Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) šīs vēlēšanas izmaksājušas 18 361 latu par vienu no 22 vietām, savukārt vēlēšanu uzvārētājiem Vienotībai katrs no iegūtajiem 33 deputātu krēsliem izmaksājis nepilnus 16 000 latu. Vismazākie izdevumi gandrīz 15 000 latu par vienu no astoņām deputātu vietām bijuši nacionālajai apvienībai VL!–TB/LNNK.

Piesauc lojalitāti

Baltijas komunikāciju centra projektu direktors Mārcis Krastiņš uzskata, ka partiju izmaksas par iegūto parlamenta deputātu vietu skaitu ir cieši saistītas ar to, kurā vietā politiskajā spektrā katra no partijām sevi cenšas pozicionēt. "Vismazākās izmaksas ir SC un nacionālajai apvienībai, jo katra no partijām ieņēma savu nišu, koncentrējot vēsti, ko nepieciešams nodot. Savukārt pārējām partijām vēlētāju lojalitāte nebija tik augsta, tāpēc arī vairāk vajadzēja tērēt, lai pārliecinātu par savu piedāvājumu," skaidro M. Krastiņš.

To, ka pirms vēlēšanām būtiska nozīme bija izvēlētajam komunikācijas veidam, uzsver arī Latvijas raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka. Viņa uzsver, ka populārākām partijām startēšana vēlēšanās ir daudz vieglāka nekā mazpazīstamām, taču tās "maksā dārgāk, jo ir iekrājusies solījumu bagāža, no kuriem liela daļa nav izpildīta. Jebkura partija, lai cik labus saukļus neizpildītu, vēlētāju priekšā ir atbildīga par spēju sarunāties ar cilvēkiem, nevis tikai caur medijiem", norāda G. Līdaka.

Problēma stratēģijā

Šo vēlēšanu vislielākie zaudētāji ir PLL, kura iztērēja milzu summu, taču parlamentā ieguva niecīgu pārstāvniecību. Eksperti uzskata, ka pie vainas ir izvēlētā stratēģija, kā komunicēt ar vēlētājiem.

"Rezultātu galvenokārt nosaka divi faktori – produkts un komunikācija. Kā rāda šie dati, PLL piedāvājums, komunikācija vai abas šīs pozīcijas pēc vēlētāju domām ir bijušas vairākas reizes sliktākas nekā jebkuras citas partijas sniegums, kurām viena vieta izmaksāja tikai padsmit tūkstošus," skaidro A. Jodis.

Savukārt M. Krastiņš ir pārliecināts, ka PLL tika pieļauta stratēģiska kļūda, apvienojot divu partiju līderus – Tautas partijas (TP) Andri Šķēli un LPP/LC Aināru Šleseru. Tie, kuri labprāt izvēlētos vienu no kandidātiem, bija ļoti skeptiski pret otru. To pierāda gan Šlesera zemie rezultāti Rīgā, kur vēl pirms gada viņš bija labi startējis, gan PLL zemais reitings TP vēsturiski spēcīgajās reģionu pilsētās – Cēsīs, Valmierā u.c. Stratēģiskās plānošanas kļūdas arī ar izcilāko kampaņu nav iespējams glābt, tāpēc uzskatu, ka par tādu naudu parlamentā varēja ievēlēt arī astoņus putuplasta lāčus kā premjera amata kandidātus".

Visu neskaita

KNAB norāda, ka aģitācijas ierobežojumi neattiecas uz reklāmas materiālu sagatavošanu, laikrakstu, žurnālu, grāmatu un citu iespieddarbu izdošanu.

Par visu partiju pārbaudes rezultātiem KNAB informēs vienlaikus līdz nākamā gada maijam. KNAB līdz šim ir secinājis, ka divi politiskie spēki ir iztērējuši 96 un 95 procentus no atļautā limita.