Konceptuāli atbalsta ieceri aizliegt Georga lenšu izmantošanu publiskos pasākumos

 
©f64

Saeima šodien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā un likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem", kas paredz aizliegt publiskos izklaides un svētku pasākumos, sapulcēs, gājienos un piketos izmantot Georga lentes.

Grozījumus minētajos likumos iepriekš iesniedza Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas deputāti.

Deputāts Boriss Cilevičs (S) norādīja, ka galvenais šo likumprojektu trūkums ir tas, ka "īsti nezinām, ko taisāmies aizliegt".

"Vai kaut kur ir Georga lentes juridiskā definīcija? Nedomāju, ka krievu Vikipēdija ir labs atbalsta punkts Latvijas likumdevējam," teica politiķis, atzīstot, ka viņam ir negatīva attieksme pret šīs lentas nēsāšanu mūsdienu Latvijā. Viņš pauda bažas par to, ka tiesībsargiem būs grūtības saprast, kādas lentas nedrīkst izmantot, ņemot vērā, ka plānots aizliegt arī Georga lentu stilizētās versijas.

Viņš arī atgādināja, ka politiķe Sandra Kalniete (JV) pērn publiski dedzinājusi savu kleitu, kas viņai šķitusi līdzīga Georga lentai. "Vai tā arī būs Georga lentas stilizētā versija?" taujāja deputāts.

Deputāts Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK) pauda, ka attieksme pret Georga lentām ir pašcieņas jautājums. "Ja tā būtu tikai daudzkrāsaina, vienkārša lentīte, tad tā būtu pilnīgi cita runa, bet uz šo simbolu jāskatās kopumā kā uz vēsturisku simbolu," skaidroja Jansons.

"Man riebjas šīs lentes," vairākkārt atzina deputāte Linda Liepiņa, gan norādot, ka likumprojekts tās neaizliedz pavisam. Viņa likumprojektus nodēvējusi par butaforiju.

Par likumprojektu atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš stāstīja, ka komisijā izrunāts jautājums par Georga lentes definēšanu. Vēršot uzmanību uz savu kaklasaiti, kas ļoti attāli varētu atgādināt Georga lentu, jo tā ir svītrota un ar divām krāsām, viena no kurām ir melna, viņš sacīja, ka Georga lentas definēšana likumā ir krietni vienkāršāka, nekā, piemēram, mēģināt atrast juridisku definīciju vārdam "mīlestība". Viņš solīja, ka komisija likumprojekta otrajā lasījumā piestrādās pie lentītes skaidra raksturojuma.

Parlamentārietis Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) lentīti definēja kā "imperiālisma simbolu", kas tostarp tika izmantots 2014.gadā Ukrainā.

Pie frakcijām nepiederošais politiķis Aldis Gobzems kritizēja koalīcijas politiķus par to, ka savu patriotismu viņi izrāda tikai šādos jautājumos, nevis palīdz tautai uzlabot savus dzīves apstākļus.

Gobezms arī stāstīja, ka Svētā Jura ordeni, kas bija jānēsā ar melni oranžu svītrotu lentu, bija saņēmis arī Oskars Kalpaks, Voldemārs Ozols, Fridrihs Briedis un daudzi citi. "Visi slavenākie latviešu karavīri ir saņēmusī ordeni, kas iekārts Georga lentītē," paud Gobzems.

Deputāts Jānis Iesalnieks (VL-TB/LNNK), atsaucoties uz vairāku parlamentāriešu norādēm par aizliedzamā objekta neizprotamību, sacīja, ka abi likumprojekti nerunā par Svētā Jura ordeņa aizliegšanu, kam sekoja starpsaucieni no zāles par šī ordeņa kāršanu aizliedzamajā lentītē.

Iesalnieks planšetdatorā rādīta slikti saskatāmas bildes, pēc tam skaidrojot, ka tajās redzami 2014.gadā bildētie "zaļie cilvēciņi" Ukrainā, kuru vienīgā atpazīšanas zīme bija minētās Georga lentes.

"Pie kā novedīs šāda pagātnes rēgu medīšana?" kolēģiem retoriski vaicāja deputāts Vjačeslavs Dombrovskis. "Ja vēršamies pret impērijām, tad arī pret vāciešiem, itāļiem jāvēršas. Zviedri arī valdīja kādreiz Latvijas teritorijā. Vai aizliegsim arī viņu simbolus?" jautājumus turpināja politiķis.

Viņš mudināja Saeimu beigt nodarboties ar pagātnes rēgu medīšanu un izdomātu vai pusizdomātu draudu iznīcināšanu.

"Lai arī kādā krāsā nebūtu Artusam šlipse, tas varbūt saka kaut ko par pašu Artusu, bet pilnīgi noteikti ne par mani un noteikti ne par Latvijas valsti," pauda deputāts Didzis Šmits, uzsverot, ka Georga lentes nēsāšana kopumā nevar ietekmēt cilvēkus.

"Kad Iesalnieks cepa piparkūkas kāškrusta formā, tas kaut ko liecināja par viņu, nevis mani un Latviju. Es gribētu dzīvot valstī, kur mēs nevērtētu cilvēkus pēc lentītēm, piparkūkām, šlipsēm un kleitām, bet pēc uzskatu stingrības," teica politiķis.

Parlamentārietes Regīnas Ločmeles-Luņovas (S) ieskatā strīds, kas šodien izvērsies debašu laikā, liecinot tikai par to, ka deputātiem nav izpratnes par vēsturi.

"Terminoloģija, ko lietojat, neatbilst patiesībai. Tas, ko gribat aizliegt, nav Svētā Jura lente, bet gan Gvardes lente. Mūsu kara muzejā ir Svētā Jura lente, kas rotāja mūsu karavīru krūtis. Jūs runājat par Gvardes lenti, ko atjaunoja Staļins," teica politiķe, uzsverot, ka likumā būtu skaidri jānorāda, ko ir vēlme aizliegt.

Viņasprāt, diskusija liecina par stāstu "par krāsām", kurā ir vēlme cīnīties ar noteiktu krāsu salikumu. Viņa pastāstīja, ka Svētā Jura krusta lente atšķiras no Gvardes lentes ar to, ka krāsa bija nevis oranža, bet dzeltenīga. Tāpēc valsts policijas bažas par to, vai viņiem izdosies atšķirt lentes, ir pamatotas, akcentēja politiķe.

Atkārtoti pievēršoties stāstam par Kalnietes kleitas dedzināšanu, Ločmele-Luņova atkal uzsvēra, ka stāsts ir tikai par vēlmi aizliegt noteiktas krāsas, sekojoši ironizējot, ka varētu aizliegt arī citas krāsas, kas kādā veidā saistītas ar vēsturiskiem notikumiem.

"Lībiņa-Egnere ir sarkanas krāsas fanātiķe - viņa bieži Prezidijā redzama sarkanā kostīmā. Šādā krāsā 8.maijā plīvoja uzvaras karogs Berlīnē. Tad aizliegsim sarkano krāsu, aizliegsim staigāt sarkanā kostīmā, jo, nedod, Dievs, tas simbolizē Staļina uzvaru," ironizēja politiķe.

Noklausoties debates, deputāts Ivans Klementjevs (S) secināja, ka "mēs tik daudz laika diskusijās neveltam, runājot par Latvijas tautsaimniecību". Arī politiķis Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) novēroja, ka jau stundu tiek pausti aicinājumi netērēt laiku sarunām par lentītēm.

Pašlaik Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums paredz, ka publisku pasākumu norises laikā aizliegts izmantot, arī stilizētā veidā, bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus un himnas, nacistisko svastiku, SS zīmes un padomju simbolus - sirpi un āmuru līdz ar piecstaru zvaigzni, izņemot gadījumus, kad to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu.

Saeimā atbalstu ir guvuši arī likuma grozījumi, kas šo sarakstu papildina ar aizliegumu izmantot bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku un likumības un kārtības uzturēšanas orgānu (represīvo iestāžu) piederību identificējošo apģērbu, kā arī tā elementus.