Lai saprastu Latvijas vēlēšanu atainošanu pasaules televīzijās (TV), ir jāsaprot, ka iekļūt pasaules raidstaciju ziņu blokos ar vēlēšanu rezultātiem nav vienkārši. Vēlēšanu norise pati par sev negarantē to, ka par Latviju vispār paradīsies sižets.
Pirmkārt, pasaulē notiek arī citi notikumi, kas var aizēnot vēlēšanu rezultātus. Otrkārt, vidēji katru nedēļas nogali notiek vēlēšanas 2–3 valstīs. Matemātika ir vienkārša. Pasaulē ir apmēram 200 valstu. Ja katrā valstī reizi četros gados rīkot divas vēlēšanas (parlamenta un prezidenta), tad vidēji katru nedēļu ir jānotiek vēlēšanām vismaz divās valstīs. Tikai. Ir periodi – Ziemassvētki, Lieldienas utt., kad vēlēšanas parasti nerīko. Ir valstis (monarhijas, diktatūras), kurās vēlēšanas vispār nenotiek, bet ir valstis, kur vēlēšanas notiek biežāk. Pagājušās nedēļas nogalē parlamenta vēlēšanas notika ne tikai Latvijā, bet arī Bosnijā, arī lielākajā Latīņamerikas valstī – Brazīlijā notika prezidenta vēlēšanu pirmā kārta. Tas arī atstāja būtisku iespaidu uz vēlēšanu rezultātu atspoguļojumu pasaules TV. 2. oktobra Euronews vakara ziņu izlaidumā Latvijas vēlēšanu aptauju rezultāti, kas solīja pirmo vietu Vienotībai, bija pirmā ziņa. Parādīja kadrus, kuros bija redzams Valdis Dombrovskis un pausta cerība, ka tieši viņš veidos valdību. Tālāk parādīja Saskaņas centra reklāmas, stāstot, ka arī šī partija savu ietekmi palielinās.
Savukārt jau 3. oktobra Euronews rīta izlaidumos Tuvo Austrumu miera sarunu apturēšana, sižeti par varas maiņu Brazīlijā un Nīderlandes parlamenta panāktais kompromiss par valdības izveidi izkonkurēja Latvijas notikums. Latvijas vēlēšanu rezultāti bija tikai ceturtais sižets, kurā uzsvēra to, ka koalīcijas partijas kopā savāca 60% balsu un Saskaņas centrs ir ieguvis otro vietu. Sižetā parādīja Valda Dombrovska uzstāšanos LTV, bet redakcijas komentārā pauda pārliecību, ka valdībā iesaistīs Saskaņas centru.
2. oktobra naktī Latvijas vēlēšanu rezultāti bija ceturtais sižets BBC international (pēc sižetiem par protestiem pret pensiju reformu Francijā, sižeta par cilvēktiesību organizāciju aktivitātēm ASV un Tuvo Austrumu miera sarunām).
Kā mazais sižets (11. minūtē) Latvijas vēlēšanas iekļuva arī France 24 ziņās, kurās pateica, ka Vienotība ieguvusi 30%, tika parādīts Valdis Dombrosvskis un komentēts, ka vēlētāji atbalstīja līderi, kas apsolīja samazināt izdevumus un palielināt nodokļus. Savukārt no Kataras raidošā Aljazeera kā galveno ziņu izcēla parlamenta vēlēšanas Bosnijā, bet Latvijas rezultātus atainoja ar skrejošo rindu informējot, ka valdošā koalīcija ieguvusi 60% un, visticamāk, paliks valdīt.
Ķīnas CCTV-9 galvenā ziņa bija Ķīnas prezidenta vizīte Grieķijā. Tomēr starptautisko ziņu blokā pēc gariem sižetiem par Tuvo Austrumu miera sarunām un Brazīlijas vēlēšanām parādīja 3 minūšu (!!!) sižetu par Latviju. Demonstrēja Dombrovska atbildes uz jautājumiem, kuros viņš pateicās vēlētajiem un angliski apsolīja turpināt reformas un nemainīt ārpolitikas kursu.
Nedaudz atšķirīgi Saeimas vēlēšanu rezultātus parādīja Krievijā. Krievijas sabiedriskā televīzija 3. oktobra rīta ziņu sižetā sniedza informāciju, ka Vienotība guvusi 30%, bet "krievu minoritātes intereses pārstāvošais Saskaņas centrs" ieguvis 25%, ar redakcijas komentāru, ka 300 000 iedzīvotāju kopš PSRS sabrukuma nav vēlēšanu tiesību. Ļoti plašs sižets par Latviju bija angliski raidošajā Russia Today, kura deva vārdu gan katoļu priesterim Andrim Kravalim, gan angliski runājošajam Nilam Ušakovam, gan vienkāršai rīdziniecei. Tomēr arī Russia Today, kā arī Rossija 24 un citu Krievijas TV galvenais uzsvars bija nepilsoņu balsstiesību problēma.
Faktiski visas ārvalstu TV Latvijas notikumus interpretēja aritmētiski. Koalīcija uztverta kā kaut kas vienots un monolīts, bet balsis par koalīcijas partijām summētas un pieskaitītas Dombrovskim. Tomēr šī ir aritmētiska interpretācija, neiedziļinoties Latvijas niansēs. Latvijā tie, kas balsoja par ZZS, balsoja tieši par to, lai premjers nebūtu Valdis Dombrovskis. Tie, kas balsoja par ZZS, balsoja par to, lai par Ministru prezidentu kļūtu Aivars Lembergs. Arī tie, kas balsoja par Saskaņas centru, nedeva savu mandātu Vienotības līderim. Principā vairākums Latvijas vēlētāju noraidīja Dombrovski kā premjeru. Latvijas vēlēšanu rezultāti nozīmē, ka partijām tagad priekšā ir smags darbs, lai atrastu valdību, kas gūtu ne tikai Saeimas, bet arī vēlētāju vairākuma uzticību.