Visvairāk deputātu ar augstāko izglītību - 95 - bijis pēdējā, 9.Saeimā, kas tika ievēlēta 2006.gadā, liecina Saeimas mājaslapā pieejamā informācija.
Savukārt vismazāk deputātu ar augstāko izglītību bijis 1931.gadā ievēlētajā 4.Saeimā - 43 deputāti.
Visās Saeimās pēc neatkarības atjaunošanas ar augstāko izglītību bijuši vismaz 90 deputāti.
Savukārt pirmās brīvvalsts laikā visvairāk deputātu ar augstāko izglītību bijis 1.Saeimā - 62.
Latvijas Republikas pirmais likumdevējs bija Tautas padome, ko 1918.gada 17.novembrī 40 locekļu sastāvā vienošanās rezultātā izveidoja astoņas latviešu demokrātiskās politiskās partijas sadarbībā ar Latgales Zemes padomes pārstāvi. Politisko apstākļu dēļ vēlēšanas šajā laikā nebija iespējamas.
Pirmais tautas ievēlētais likumdevējs Latvijā bija Satversmes sapulce, kuras vēlēšanas notika 1920.gada aprīlī. Satversmes sapulces aizsākto darbu likumdošanas jomā turpināja Saeima.
Saskaņā ar Satversmi to ievēlēja vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās uz trim gadiem. 1.Saeimas vēlēšanas notika 1922.gada 7. un 8.oktobrī.
Sākot ar 3.Saeimas vēlēšanām, katra saraksta iesniedzējam bija jāiemaksā 1000 latu drošības nauda, kuru atmaksāja saraksta iesniedzējam, ja no saraksta vismaz vienā apgabalā ievēlēja kaut vienu deputātu.
Pirmās sešas Saeimas to darbības ilgums bija trīs gadi, bet, sākot no 7.Saeimas, šis termiņš tika pagarināts līdz četriem gadiem.
Pēc neatkarības atjaunošanas partijām tika noteikta procentu barjera iekļūšanai Saeimā - 5.Saeimā 4%, bet, sākot no 6.Saeimas, vēlēšanu barjera ir 5%.
Kopā ir ievēlētas deviņas Saeimas. Šodien notiek 10.Saeimas vēlēšanas, kurās par 100 deputātu mandātiem no 13 partijām un to apvienībām cīnīsies 1235 kandidāti.