Latvijas politisko vidi raksturo vēlētāju uzticības trūkums, kas katrās Saeimas vēlēšanās rezumējas ar cilvēku vēlmi balsot par citām partijām. Eksperti norāda, ka iemesls ir nestabilā ekonomiskā situācija valstī, taču galvenokārt pašu partiju nespēja ilgstoši ievērot nemainīgas vērtības un ideoloģiju.
Politologs Filips Rajevskis uzsver: "Kad dzīves līmenis ceļas, tad vēlētāji gatavi savas balsis atdot par tiem politiķiem, kuri jau bijuši pie varas. Taču, kad dzīves apstākļi pasliktinās, sabiedrībai rodas vēlme visus patriekt un meklēt labākas partijas." Tiesa, viens no šādas mētāšanās svarīgākajiem iemesliem, pēc eksperta domām, ir pašu partiju nevēlēšanās savā darbībā ievērot stingras pozīcijas un pēctecību. "Latvijā nav politisko tradīciju. Arī šajās vēlēšanās tiek veidotas jaunas apvienības un meklētas jaunas izkārtnes, lai partijas varētu atteikties no visa, kas bijis līdz šim," uzskata F. Rajevskis. Socioloģisko pētījumu kompānijas SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš papildina: "Latvijas partijas pirms katrām vēlēšanām maina
savas vērtību sistēmas. Tām trūkst konsekventas ideoloģijas, kas spētu piesaistīt vēlētāju uz vairākiem gadiem."
Šo situāciju apliecina arī pētījumi: gandrīz puse jeb 46% Latvijas pilsoņu 10. Saeimas vēlēšanās plāno balsot par citu partiju nekā pirms četriem gadiem. Turklāt 12% vēlētāju pat neatceras, par ko balsojuši iepriekšējās Saeimas vēlēšanās.
Mainot izkārtni, reitingi nepieaug
Atskatoties uz iepriekšējo Saeimas vēlēšanu rezultātiem, jāatgādina, ka pirms četriem gadiem lielāko vēlētāju uzticību baudīja Tautas partija (TP), par kuru nobalsoja 19,56% jeb vairāk nekā 177 tūkstoši vēlētāju, tādējādi deleģējot TP 23 mandātus parlamentā. Šajās vēlēšanās TP startē apvienības Par labu Latviju sastāvā, apvienojot spēkus ar Latvijas Pirmo partiju un Latvijas ceļu, kurus 9. Saeimas vēlēšanās atbalstīja 77,8 tūkstoši jeb 8,58% balsotāju, ievēlot Saeimā 10 šīs politiskās organizācijas deputātus. Ja vēlētāju uzticība TP, LPP un LC paliktu nemainīga vai pat palielinātos, tad, vērtējot aritmētiski, šajās vēlēšanās apvienība Par labu Latviju varētu rēķināties ar aptuveni 30% vēlētāju atbalstu un 33 vietām nākamajā Saeimā. Tiesa, provizoriskās aplēses ir daudz pieticīgākas, dažādās socioloģiskajās aptaujās prognozējot apvienībai PLL tikai aptuveni 8 līdz 9% no vēlētāju balsīm.
Nemainīgs vēlētājs
Par vienu no stabilākajiem politiskajiem spēkiem var uzskatīt Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), kuras rezultāti 10. Saeimas vēlēšanās, visticamāk, būs ļoti tuvi iepriekšējo vēlēšanu rādītājiem. Pirms četriem gadiem par ZZS nobalsoja 16,7% balsotāju, deleģējot zemniekiem 18 vietas parlamentā, bet šogad tiek prognozēts, ka ZZS iegūs aptuveni 12% atbalstu, kas savienībai ļautu rēķināties ar tikpat lielu vai nedaudz mazāku deputātu skaitu parlamentā nekā līdz šim. Eksperti šādu situāciju skaidro ar ZZS nemainīgo vēlētāju loku, kas galvenokārt ir lauksaimnieki, mazie uzņēmēji un reģionu iedzīvotāji.
Sagaida izrāvienu
Tikmēr vislielākais izrāviens šajās vēlēšanas tiek paredzēts Saskaņas centram (SC). 2006. gadā par šo politisko spēku savas balsis atdeva 14,22% jeb nedaudz vairāk par 130 tūkstošiem vēlētāju, bet šogad sociologi prognozē, ka par SC nobalsos aptuveni 21 līdz 23% vēlētāju, padarot šo politisko spēku par vēlēšanu uzvarētāju.
Tiesa, labāku sniegumu nekā iepriekšējās velēšanās eksperti sagaida arī no jaunveidotās apvienības Vienotība, kuru veido pirms četriem gadiem parlamenta vēlēšanās startējušais Jaunais laiks, kā arī savienība Citai politikai un Pilsoniskā savienība, kuras 9. Saeimas vēlēšanās nepiedalījās. Pirms četriem gadiem Jaunais laiks ieguva 16,38% jeb 148 tūkstošu vēlētāju balsis, šogad apvienībai Vienotība paredz 19 līdz 20% no vēlētāju balsīm.
Ar jautājuma zīmi
Līdzīgi kā 9. Saeimas vēlēšanās arī šogad par izdzīvošanu uz 5% barjeras robežas cīnīsies divi nacionāli orientēti politiskie spēki: nesen izveidotā apvienība Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, kā arī uz krieviski runājošo auditoriju orientētā Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā. 9. Saeimā tēvzemiešus atbalstīja 6,94% balsotāju, bet PCTVL – 6,03%, ļaujot iekļūt Saeimā kā pēdējai no 5% barjeru pārvarējušajām partijām. Tiesa, šogad abu šo spēku iekļūšana 10. Saeimā ir ar lielu jautājuma zīmi, jo jaunākās provizoriskās aplēses VL-TB/LNNK sola minimālos 5% no vēlētāju balsīm, bet PCTVL tikai 3 līdz 4%.