Partiju priekšsēdētājiem un valdes locekļiem tomēr nebūs jāiesniedz ienākumu deklarācijas

Šodien, otrreiz caurlūkojot grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", Saeima nolēma svītrot no 17.jūnijā Saeimā pieņemtā likuma normas, kas paredzēja, ka partiju priekšsēdētājiem un valdes locekļiem būtu jāiesniedz ienākumu deklarācijas divu nedēļu laikā pēc likumā stāšanās spēkā.

Šādu lēmumu Saeima pieņēma, izvērtējot Valsts prezidenta Valda Zatlera iebildumus un ņemot vērā Ministru prezidenta Valda Dombrovska (JL) atzinumu par to, ka tiesību normas par partiju un partiju apvienību amatpersonu pienākumu iesniegt mantiskā stāvokļa deklarāciju ir iekļaujamas Politisko partiju likumā.

Par šo likuma normu svītrošanu šodien nobalsoja 76 deputāti.

Saeima atstāja nemainītu iepriekš pieņemto regulējumu, ka valsts amatpersonām ienākumu deklarācijā turpmāk būs jānorāda tikai tā informācija, kas nav pieejama citās informācijas sistēmās, un nodokļu administrācijai pārējās nepieciešamās ziņas būs jāiegūst no citiem valsts reģistriem.

Grozījumi arī paredz, ka Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanās sistēmā būs jānodrošina amatpersonai pieeja valsts informācijas sistēmās esošajai informācijai. Amatpersonai šī informācija būs jāpārbauda, nepieciešamības gadījumā jāprecizē un to patiesums jāapliecina ar savu parakstu. To, kuras informācijas sistēmas amatpersonām būs pieejamas, noteiks Ministru kabinets.

Iepriekš valsts amatpersonām, aizpildot ienākumu deklarāciju, bija jāsniedz ziņas, kas jau atrodas dažādos reģistros un pieejamas arī VID. Tādējādi, sniedzot informāciju atkārtoti, deklarāciju aizpildītāji pārrakstīšanās vai kļūdainas informācijas norādīšanas gadījumos tika sodīti par datu neatbilstību VID datubāzēs esošajai informācijai, norāda grozījumu autori. Deklarēšanas vienkāršošana ļaus arī ekonomēt VID finanšu un administratīvos resursus, kas tika tērēti atkārtotai datu apkopošanai deklarācijās.

Grozījumi interešu konflikta novēršanas likumā arī noteic, ka amatpersona amatu savienošanas kārtībā turpmāk varēs veikt eksperta vai konsultanta darbu citas valsts administrācijā, starptautiskā organizācijā vai tās pārstāvniecībā. Tam būs nepieciešama valsts vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kas attiecīgo personu ir iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā, kā arī būs jāizvērtē, vai šāda amatu savienošana nekaitēs Latvijas valsts interesēm. Par amatpersonām, kuras amatā iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi Saeima, būs jālemj Saeimas prezidijam.

Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Latvijā

Dažādas izmaiņas, kas stāsies spēkā nākamgad, ietekmēs arī iedzīvotāju uzkrājumus un ieguldījumus. Mazināsies iemaksu lielums pensiju 2. līmenī, kamēr par individuāli veiktajiem uzkrājumiem, piemēram, iemaksām pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, būs iespēja saņemt lielāku nodokļa atmaksu. Plašāk skaidro "Swedbank" Investīciju produktu līnijas vadītājs Rolands Zauls.

Svarīgākais