Dombrovskis: "Pensijas apņemamies nesamazināt!"

Līdz vēlēšanām atlicis pavisam maz. Ar ko Vienotība gatavojas biedroties pēc vēlēšanām, kādus soļus spers politikā, ja saglabās varu, par to intervija ar Ministru prezidentu, partiju apvienības Vienotība Ministru prezidenta amata kandidātu Valdi Dombrovski.

– Kādas nodokļu politikas izmaiņas jūs plānojat?

– Finanšu ministrija ir sagatavojusi vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnes, kas paredz nodokļu sloga pakāpenisku pārnešanu no darbaspēka uz patēriņu un īpašumu.

Atbilstoši Finanšu ministrijas priekšlikumiem 2011. gada budžetā plānotais fiskālās konsolidācijas apjoms ir starp 350 un 390 miljoniem latu. Apmēram trešdaļa no šā apjoma būtu jānodrošina ar nodokļu pasākumiem. Viens no Finanšu ministrijas ieteikumiem attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi ir pilnīga vai daļēja atcelšana. Pašlaik attiecīgo nozaru pārstāvji šo ideju asi kritizē, tādēļ pēdējā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē mēs uzdevām Finanšu ministrijai gatavot arī iespējamos alternatīvos risinājumus.

Mums jāturpina ekonomikas stabilizācijas programma, tāpēc nākamgad ir plānots samazināt budžeta deficītu līdz 6% no iekšzemes kopprodukta, ne vairs 8,5%, kā šogad.

– Rīgas un Jūrmalas privātmāju iedzīvotāji bažījas, ka nekustamā īpašuma nodoklis drīz kļūs nesamaksājams.

– Attiecībā uz Rīgu un Jūrmalu tā nav tik daudz nodokļa likmes, kā kadastrālo vērtību problēma: cik precīzi kadastrālās vērtības atspoguļo reālo tirgus situāciju? Tāpēc Valsts zemes dienests strādā pie šīs kadastrālo vērtību aprēķināšanas metodikas pilnveidošanas.

Par šo tēmu joprojām notiek diskusijas. Finanšu ministrijas piedāvājums šo likmi piecpadsmitkāršot nešķiet sevišķi sabalansēts. Tomēr no šā nodokļa valstij ir iespējams gūt lielākus ieņēmumus. Pašlaik pastāvošās nodokļu likmes reāli var divkāršot.

– Vai apņemties nesamazināt pensionāru ieņēmumus no pensijām?

– Jā, apņemamies. Attiecībā uz sociālo budžetu ir sagatavoti Labklājības ministrijas priekšlikumi sociālā budžeta ilgtspējas nodrošināšanai. Tie ir vērsti uz vidēja termiņa budžeta ilgtspējas nodrošināšanu, un attiecīgi tie neparedz pasākumus, kas samazinātu jau piešķirto pensiju ieņēmumus.

Priekšlikumi neparedz pensiju samazināšanu un arī piemaksas pie pensijas samazināšanu, un arī pensiju neapliekamā minimuma samazināšanu. Šādu priekšlikumu tur nav. Vienlaikus jāatceras, ka 2011. gada budžetā Labklājības ministrijas priekšlikumi īpaši lielu ietaupījumu nedod – tie dod tikai 11 miljonus latu ietaupījumu, kas ir samērā neliela summa.

Ir vēl papildu priekšlikums par iemaksām – par otrā līmeņa pensiju iemaksu samazināšanu un novirzīšanu uz pirmā līmeņa pensijām. Ja šīs iemaksas samazina līdz nullei, tad nākamgad var ietaupīt 112 miljonus latu. Šis ir paredzēts kā īstermiņa pasākums uz 2011. un 2012. gadu. Tas būs līdz laikam, kad Labklājības ministrijas priekšlikumi sāks dot reālu fiskālo efektu.

– Cik lielai jābūt minimālajai algai?

– Arī par šo jautājumu ir lemts NTSP un ir pieņemts lēmums, ka nākamgad minimālā alga tiek saglabāta pašreizējā līmenī, kas ir 180 latu. Protams, ekonomiskajai situācijai attīstoties, ir jāatgriežas pie regulāras minimālās algas paaugstināšanas.

– Vai uzskatāt par lietderīgu lielo uzņēmumu privatizāciju?

– Te jānodala divas lietas. Ir privatizācijas pabeigšanas likums, kurā ir neprivatizējamo uzņēmu saraksts, kur ietilpst tādi uzņēmumi, kā Latvijas meži, Latvenergo, Latvijas pasts. Mūsu nostāja ir tāda, ka šo neprivatizējamo uzņēmumu saraksts nav jāver vaļā un šie uzņēmumi nav jāprivatizē. Šo sarakstu mēs negrasāmies vērt vaļā, par ko esam publiski aicinājuši pozicionēties arī citas partijas, nosūtījuši attiecīgu vēstuli Nacionālās drošības komisijai par to, ka Vienotība negrasās neprivatizējamo uzņēmumu sarakstu atvērt.

Redzam, ka šajā priekšvēlēšanu gaisotnē atsevišķas partijas izplata aizdomas, ka tiekot gatavota Latvenergo un Latvijas mežu privatizācija, taču mēs neko tādu negatavojam.

Attiecībā uz tiem uzņēmumiem, kas nav neprivatizējamo uzņēmumu sarakstā, mēs tiešām saskatām iespējas potenciāli runāt par šo uzņēmumu privatizāciju – tas varētu būt par Lattelecom valsts kapitāla daļu, par LMT

valsts daļām vai kādiem uzņēmumiem, kur valstij ir mazākuma daļas.

– Kurā sarakstā jums ir airBaltic?

– AirBaltic nav neprivatizējamo uzņēmumu sarakstā, bet mums nav plānu par tā privatizāciju. Ja runājam par privatizāciju, ir svarīgi, lai tā notiek labvēlīgākā situācijā – tad, kad valsts ar šiem aktīviem var gūt pietiekami lielus ieņēmumus. Pašlaik šī situācija nav īpaši labvēlīga.

2007. gadā valsts palaida garām labu iespēju – labu piedāvājumu Lattelecom privatizācijai, kādu tuvākajā laikā vairs nesaņemsim. Pašlaik gan nav jēgas steigties.

– Kā vērtējat valsts uzņēmumu saimnieciskos sasniegumus?

– Attiecībā uz valsts uzņēmumu un valsts kapitāla pārvaldīšanu mēs nesen uzklausījām darba grupas ziņojumu, kurā redzam, ka no

valsts uzņēmumiem un valsts kapitāla varētu būt iespējams dividendēs papildus iekasēt 75 miljonus latu gadā.

Par Latvenergo vienmēr jutīgs ir jautājums par tarifu paaugstināšanu. Un vienmēr ir jāsabalansē šā uzņēmuma vēlme pelnīt un tas, cik lielā mērā tas ir izdevīgi tautsaimniecībai. Mēs saņemam sūdzības no uzņēmumiem, ka gadījumā, ja ir nepieciešams veikt pieslēgumus elektrības tīkliem, tostarp arī investīciju projektos, šī pieslēgumu maksa ir nesamērīgi augsta. Šis būs viens no jautājumiem, ar ko būs jānodarbojas jaunajai Latvenergo vadībai.

– Vai Vienotība grasās nomainīt airBaltic vadību?

– Šāda uzstādījuma mums nav, bet tajā pašā laikā redzam, ka Bertolta Flika darbībā ir zināmas problēmas – tā nav pietiekami caurspīdīga, nav nodalītas viņa kā mazākuma akcionāra intereses no uzņēmuma vadības interesēm. Un redzam, ka ir šie konflikti, kas ir izveidojušies starp airBaltic ar lidostu, ar airBaltic zīmola pārdošanu un citiem jautājumiem. Šīs ir lietas, kas ir ar Flika kungu pārrunātas. Diemžēl mierizlīguma sarunas starp airBaltic un lidostu ievelkas. Ar zīmolu joprojām ir atklāts jautājums par to, kādā veidā tas nonāks atpakaļ uzņēmumā?

– Kad Latvijā būs eiro?

– Atbilstoši Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmai līdz 2012. gadam jānodrošina Māstrihtas kritēriju izpilde – tātad arī budžeta deficīta līmenis ne lielāks par 3% no iekšzemes kopprodukta, kas ļaus pievienoties eirozonai no 2014. gada 1. janvāra. Tas arī ir noteikts kā mērķa datums.

– Cenas un bezdarbs palielinās, bet algas samazinās, taču Vienotības priekšvēlēšanu plakātā lasām, ka Dombrovskis vairojis optimismu par 70%. Kur tādi aprēķini radās?

– Pusgada rādītājos redzam, ka rūpniecības pieaugums ir 10%, eksporta pieaugums ir par 23%, jūlija rūpniecības pieaugums par 18%, eksporta pieaugums par 42%. Tātad mēs redzam jau pietiekami būtiskus pieauguma rādītājus, kas liecina, ka ekonomika iziet no recesijas un mainās arī ekonomikas struktūra. Un tā ir lielā mērā balstīta uz ražošanu un eksportu.

Ja runāja par optimismu, te ir runa par tā saucamajiem konfidences rādītājiem, kas ir dažādās nozarēs – kā attiecīgu nozaru pārstāvji vērtē nākotnes izredzes. Un šie konfidences rādītāji patiešām saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem ir šādi.

– Kad Krievijā nodega daudz mājokļu, premjers Vladimirs Putins apsolīja visiem visu ko kompensēt un uzcelt jaunas mājas... Kad Latvijā orkāns nopostīja dažu māju jumtus, jūs esot teicis apmēram tā, ka "protams, mēs no budžeta neko nekompensēsim". Kā tad tā?

– Es neteicu, ka nekas netiks kompensēts. Protams, mēs nevaram kompensēt jumtus vai ko tamlīdzīgu, un tāpēc tika noteikts, ka pašvaldībām tiek piešķirti līdzekļi vētras nodarīto seku novēršanai – ne tikai pašvaldību, bet arī privātiem īpašumiem – protams, atbilstoši pašvaldību saistošajiem noteikumiem. Jo pašvaldībām ir tiesības bez tiem pabalstiem, kas ir noteikti no valsts puses, noteikt arī citus pabalstus. Šie pabalsti vētrās cietušajiem namīpašniekiem tika sniegti. Šo pabalstu apjoms gan ir ierobežots, bet te ir vajadzīga skaidra kārtība, kā šie pabalsti tiek noteikti. Un mums ir jāveicina arī tas, lai iedzīvotāji savus īpašumus apdrošinātu un par tiem rūpētos.

– Gāze Latvijā maksā par 30% vairāk nekā Vācijā, lai gan Latvija atrodas daudz tuvāk Krievijas izejvielām. Ko valdība dara, lai šo cenu samazinātu?

– Šī atšķirība ir tiešām ap 30%, un tas pierāda, ka atrasties situācijā, kādā esam pašlaik – atkarīgi no viena monopolista –, nav ekonomiski izdevīgi. Pašlaik par gāzi pārmaksājam, un citu alternatīvu avotu mums nav. Tieši tāpēc, kad Rīgā viesojās Eiropas enerģētikas komisārs Ginters Etingers un vēlāk Vācijas kanclere Angela Merkele, mēs runājām par iespējamo Eiropas Savienības budžeta atbalstu alternatīviem projektiem reģionā kopumā. Esam izskatījuši iespējas atbalstīt vai nu tā saucamās reversās gāzes plūsmas, kā arī vienu sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecības projektu. Tas dotu iespēju dabūt alternatīvas piegādes. Tas ietekmētu arī Gazprom cenu politiku un konkurenci.

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"