Repše aģitē par Dombrovski; noliedz administratīvā resursa izmantošanu

Aicinu katru Latvijas pilsoni doties uz vēlēšanām un nobalsot par mūsu valsts nākotni. Es pats balsošu par Valdi Dombrovski, es balsošu par vienotību un attīstību. Tā teikts finanšu ministra Einara Repšes izplatītajā paziņojumā

Finanšu ministrs Einars Repše (JL), kurš jau paziņojis par aiziešanu no lielās politikas pēc Saeimas vēlēšanām, šodien ar Finanšu ministrijas ierēdņu starpniecību izplatījis preses paziņojumu, aicinot iedzīvotājus balsot par esošo Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (JL).

"Valdis Dombrovskis kā Latvijas patriots ir pierādījis, ka ir gatavs pašaizliedzīgi strādāt tēvzemes labā pat visgrūtākajos apstākļos. Kad Dombrovskis uzņēmās valdības veidošanu, bija nepieciešams izvest valsti no krīzes un labot daudzas iepriekšējo valdību pieļautās kļūdas. Tā bija grūta misija, bet Valdis ar šo darbu ir lieliski ticis galā. Viņam jāstrādā tālāk!" Tā norāda E. Repše.

Ministrs un viņa pārstāvji kategoriski noliedz, ka tiktu izmantots administratīvais resurss, lai arī elektroniskais pasts sūtīts no Finanšu ministrijas, turklāt nemaz netiek slēpts, ka tā sagatavošanā un izsūtīšanā palīdzējuši ierēdņi. Elektroniskā pasta noformējumā izmantoti Finanšu ministrijas rekvizīti.

Repšes preses pārstāvis Aleksis Jarockis aģentūrai LETA apgalvoja, ka paziņojumu sagatavojis pats ministrs un kopā ar ministrijas Komunikāciju nodaļu tas esot nosūtīts no ministra elektroniskās pasta adreses.

Jarockis uzsvēra, ka tas esot parasts preses paziņojums, kurā, līdzīgi kā citos, ministrs pauž savu viedokli par aktuālu tēmu. Tas nekādā mērā neesot uzskatāms par administratīvā resursa izmantošanu savā labā.

"Viņam kā vēlētājam ir tiesības paust savu viedokli," vairākkārt sacīja ministra pārstāvis, gan nepaskaidrojot, kāpēc tas darīts, izmantojot no valsts līdzekļiem uzturētās Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas starpniecību.

Latvijā

Latviešu nacionālo partizānu sīkstās un ilgās cīņas ar padomju okupantiem kopumā zināmas arī tiem, kuri par tām nav daudz interesējušies. Taču nupat kā bija atzīmējama 80. gadadiena vācu okupācijas zonā notikušai kaujai, kas “plašākā un ilgstošākā visā Latvijas nacionālās pretestības kustības vēsturē”.

Svarīgākais