Aptauja: latvieši valdībā redz ZZS, krievi – Saskaņas centru

© nra.lv

Socioloģiskie pētījumi apliecina, ka latviski runājošie vēlētāji vislabprātāk nākamajā valdībā redzētu Zaļo un zemnieku savienību. Turklāt arī eksperti prognozē, ka tieši zemniekiem nākamajā parlamentā piederēs tā dēvētā zelta akcija jeb noteicošā balss koalīcijas izveidē.

Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS septembrī veiktā aptauja liecina, ka lielākā vēlētāju daļa, t. i., vairāk nekā 36%, gribētu, lai koalīcijā tiktu iesaistīta apvienība Saskaņas centrs, kā arī Zaļo un zemnieku savienība (35%). Tiesa, vairākums latviski runājošo aptaujas dalībnieku par vissvarīgāko koalīcijas dalībnieku tomēr uzskata zemniekus – 43,1%. Kā otro latviski runājošie aptaujas dalībnieki minēja apvienību Vienotība (42,4%), kurai seko arī tēvzemieši (39,4%).

Šāds reitingu sadalījums principā apliecina latviski runājošā elektorāta vēlmi, lai pēc 10. Saeimas vēlēšanām koalīcija paliktu nemainīga, jo visas trīs minētās partijas strādā valdībā. Tiesa, pašreizējās koalīcijas nākotne vislielākajā mērā būs atkarīga no budžeta konsolidācijas piedāvājumiem, jo, kā sola paši zemnieki, – ZZS ar savām balsīm palīdzēs veidot valdību tām partijām, kas neveiks dramatiskus soļus sociālajās un reģionu attīstības jomās.

Politologi ir pārliecināti, ka 10. Saeimas zelta akcija jeb izšķirošā balss piederēs tieši ZZS. Polittehnologs Jurģis Liepnieks sarunā ar Neatkarīgo prognozēja: lai kā arī sagrupētos parlamenta mandātu skaits, ZZS atbalsts būs nepieciešams ikvienai koalīcijai. "Atslēgas būs zemnieku rokās, un koalīcijas veidošana būs atkarīgā no Zaļo un zemnieku savienības prioritātēm," atzina eksperts. Lai gan Vienotībai un Saskaņas centram abiem kopā varētu izdoties iegūt valdības veidošanai nepieciešamo 51 balsi, koalīcija tomēr tikšot veidota no trim politiskajiem spēkiem. "Koalīcija, kas sastāv tikai no divām partijām, ir ārkārtīgi nestabila. Divi politiskie spēki ātri vien var sastrīdēties, tie kļūst ļoti atkarīgi viens no otra, tāpēc ir nepieciešams stabilizējošais faktors, par kādu varētu kļūt ZZS, jo Vienotības attiecības ar apvienību Par labu Latviju nekad nav bijušas vienkāršas," klāstīja J. Liepnieks. Tāpat viņš prognozēja, ka Vienotība, visticamāk, labprāt turpinātu šā brīža koalīcijas modeli, t. i., sadarbību ar ZZS un tēvzemiešiem, taču šis stratēģiskais jautājums būšot atkarīgs no zemnieku gribas. "Katram, kurš gribēs izveidot valdību, būs jāiet pie ZZS, jo politikā noteikumus diktē nevis tas, kuram tīri aritmētiski Saeimā ir vairāk mandātu, bet gan tas, kura rokās ir atslēgas," rezumēja polittehnologs.

Šādam modelim piekrīt arī politologi Ivars Ījabs un Andris Runcis. Eksperti medijiem ir norādījuši – ja koalīciju veidos Vienotība, primāri šis politiskais spēks runās ar ZZS un VL–TB/LNNK, mēģinot turpināt šā brīža valdības darbu. Savukārt, ja šādā modelī 51 balsi neizdosies savākt, tad, visticamāk, koalīciju veidos SC kopā ar apvienību Par labu Latviju (PLL) un ZZS.

Paši zemnieki uz nākamās koalīcijas aprisēm skatās visnotaļ neviennozīmīgi. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis neslēpj – no vienas puses, ZZS ir uz Rietumu vērtībām orientēts nacionāls spēks, kas nozīmē, ka teorētiski par visērtākajiem partneriem zemnieki uzskata Vienotību un VL–TB/LNNK. Taču, no otras puses, ZZS ir ļoti neapmierināta ar to noslēpumainības plīvuru, kāds klāj nākamā gada budžeta konsolidācijas plānus.

"Nav jēgas vēlēšanu naktī sadoties ar kādu partiju rokās un solīt mūžīgu uzticību, ja nākamajā dienā tu tiec nostādīts dramatisku lēmumu priekšā. Lai gan Dombrovskis apgalvo, ka stresu sociālajā jomā nebūs, Finanšu ministrija perina tādus plānus, ka var tikai pabrīnīties. Turklāt, lai arī atrodamies valdībā, mēs joprojām nezinām nākamā gada budžeta aprises, un tas zemniekus kategoriski neapmierina," klāstīja politiķis. Tieši tāpēc ZZS šobrīd vēl neizrāda simpātijas kādam no iespējamiem koalīcijas modeļiem, bet sola runāt ar visiem politiskajiem spēkiem, apspriežot ieceres budžeta veidošanai. "ZZS uzdos jautājumus visiem potenciālajiem partneriem, izvirzot priekšplānā sociālo jomu un reģionu attīstību," uzsvēra A. Brigmanis. "No tā tad arī būs atkarīgs mūsu lēmums.

Svarīgākais