Ja nākamā gada budžetā samazinās līdzekļus Ieslodzījumu pārvaldei, Probācijas dienestam vai Aizsardzības ministrijai, drošības situācija valstī var kļūt kritiska. Jaunsardzi nāksies likvidēt, uz laiku būs jāaptur Zemessardzes darbība, cietumos var sākties dumpji, bet noziedznieku skaits arvien palielināsies.
Nebūs, kas sargā cietumus
Ieslodzījuma vietu pārvalde (IVP) no valsts nākamā gada budžetā vēlas saņemt apmēram 21,5 miljonus latu. Ar šo summu pietiktu, lai samaksātu darbiniekiem algas un nodrošinātu sistēmas pastāvēšanu. Par cietuma darbinieku un ieslodzīto dzīves apstākļu uzlabošanu pagaidām nevar būt ne runas. Salīdzinot ar 2008. gadu, IVP finansējums samazināts par 15 miljoniem, norāda cietumu priekšnieks Visvaldis Puķīte. "Reāli man nav līdzekļu, ar kuriem varu remontēt telpas un kameras un nodrošināt modernu iekārtu uzstādīšanu. Tas rada problēmas, kuras atrisināt var tikai reāli cilvēki, bet arī viņu atrašanās ieslodzījuma vietā ir apdraudēta. Darbinieka alga vidēji mēnesī ir 240 latu," saka V. Puķīte. Ja valdība viņa prasību ignorēs, cietumu šefs ir gatavs sasaukt Nacionālās drošības komisiju. "Man nebūs citas izvēles," apņēmības pilns ir V. Puķīte.
Probācijas dienests var sagrūt
Bēdīga situācija valda arī Valsts probācijas dienestā (VPB), kas pašlaik izpilda 66% no visiem Latvijas sodiem. Iepriekš realizētās optimizācijas dēļ līdz 2013. gadam probācijas dienesta speciālists izlīgumā iesaistās tikai pirmstiesas kriminālprocesa laikā. Rezultātā tiesā nonāk daudz salīdzinoši mazsvarīgu lietu, un valsts papildus tērē ap pusmiljonu latu, stāsta VPB vadītājs Aleksandrs Dementjevs. Viņš norāda, ka pašlaik apturēta arī jauniešu tikšanās ar prokuroriem, kas ļāva izvairīties no recidīvisma. Speciālisti vairs nedodas uz cietumiem, rehabilitācijas programmas ir iesaldētas. Lai nodrošinātu darbību līdzšinējā apjomā, VPB nākamgad vēlas saņemt gandrīz trīs miljonus latu. "Ja finansējumu nesamazinās, it kā jau nekas nemainīsies. Ar zemākas bīstamības noziedzniekiem strādāsim 15 minūtes mēnesī, ar vidējas bīstamības – 3,5 stundas mēnesī. Bet varu prognozēt, ka recidīva procents šogad augs no četriem uz astoņiem procentiem. Viens procents maksā aptuveni pusotru miljonu latu, un tas nozīmē, ka valsts zaudēs sešus miljonus latu," uzsver A. Dementjevs. Viņš piebilst, ka speciālistus, kuri spētu ik dienas strādāt ar piecas līdz desmit reizes tiesātiem noziedzniekiem, neviena augstskola neražo. Ja nauda neatradīsies, šie profesionāļi no darba aizies.
Juris Dalbiņš: cietumos sāksies dumpji
IVP un VPB lūdz valdību saglabāt līdzšinējo finansējumu, bet Aizsardzības ministrijai 2011. gadā nepieciešams par 20 miljoniem druknāks budžets. Papildu nauda vajadzīga, lai nodrošinātu dalību starptautiskajās operācijās un dažādu starptautisko saistību izpildi. Nākamgad būs jāturpina Jūras spēku pretmīnu kuģu un pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas iegāde. Strauji palielinājies arī no dienesta atvaļināto personu skaits, tāpēc pieauguši izdevumi, kas saistīti ar militāristu pensijām. Ja valdība neatradīs vēl 20 miljonus, nāksies likvidēt Jaunsardzi, uz laiku būs jāaptur Zemessardzes darbība, norāda aizsardzības ministrs Imants Lieģis.
Saeimas aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā šie ziņojumi tika uzklausīti saķertām galvām. "Ieslodzījuma vietām kaut ko mazināt vairs nevaram. Drīz sasniegsim līmeni, kad sākas dumpji un nemieri pašos cietumos. Arī probācijas dienestā situācija ir līdzīga – samazinot budžetu, valsts zaudē," secina komisijas vadītājs Juris Dalbiņš.
Pesimistisks ir arī viņa biedrs Juris Dobelis. "Ja likvidēsim Zemessardzi un Jaunsardzi, mēs atstumsim patriotiski noskaņotus jauniešus, kas ir Nacionālo bruņoto spēku rezerves," saka deputāts. Viņš paredz, ka nelabvēlīga balsojuma rezultātā no probācijas dienesta varētu aiziet daudzi kvalificēti speciālisti, tādējādi izjaucot daudzus gadus būvēto sistēmu. Komisija nolēmusi par situāciju informēt valdības vadītāju un lūgs finanses drošības jomai nākamgad nesamazināt.