Neatkarīgi juristi, izvērtējot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto 12 000 datoru iepirkuma konkursa nolikumu, ir atzinuši, ka konkursa prasības sagatavotas tā, lai maksimāli ierobežotu Latvijas un citu valstu informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumu iespējas piedalīties konkursā, informē "Latvijas Avīze".
Piemēram, prasības tehniskās palīdzības dienestam sagatavotas tā, ka tam atbilst tikai Ventspils Digitālais centrs.
Datoru iepirkumam no Eiropas Reģionālā attīstības fonda ir paredzēti deviņi miljoni latu.
IZM, pildot programmu par izglītības iestāžu informatizāciju, 19.augustā izsludināja atklātu konkursu par 12 000 datoru iepirkumu skolām.
Lai iespējami mazinātu konkurenci, visas iepirkuma atsevišķās daļas (galda datori, monitori, portatīvie datori, interaktīvās tāfeles, sensori un tehniskās palīdzības dienesta pakalpojumi) ir iekļautas vienā iepirkumā, atļaujot piedalīties konkursā tikai un vienīgi ar piedāvājumu par visu iepirkuma apjomu.
"Minēto iepirkuma priekšmetu apvienošana vienā iepirkuma daļā (lotē) ir nepamatota, un tā nesamērīgi sadārdzina piedāvājumu, ko nevar attaisnot ar pasūtītāja administratīvo izdevumu samazinājumu. Ja iepirkums būtu sadalīts daļās, tad datoru ražotāji un piegādātāji savstarpēji konkurētu un piedāvātu maksimāli izdevīgus nosacījumus. Tāpat arī tāfeļu ražotāji un pārējie," norādījuši juristi.
Bet IZM skaidro, ka "šāda pieeja izvēlēta, lai "izglītības iestādēm piegādātā tehnika ir savstarpēji saderīga".
Premjera padomnieks tieslietu jautājumos Jānis Bordāns uzsvēra, ka maksimālai konkurences ierobežošanai viena no nolikuma prasībām ir "Interneta filtrs", kurai atbilst tikai viena Latvijas uzņēmuma SIA "White Net" programmatūra.
IZM tam nepiekrīt, norādot, ka "šādu prasītās programmatūras funkcionalitāti nodrošina ne tikai SIA "White Net" programmatūra, bet arī citas, tiesa gan - ne Latvijā ražotas. Taču prasība nav piegādāt Latvijā ražotu interneta satura filtru".
Lai ilustrētu, kādā veidā tiek izraudzīts otrais vai trešais saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, ja, gadījumā, pirmais ir atteicies slēgt preču piegādes darījumu, noder šis piemērs.
Pasūtītājs (IZM) ir noslēdzis līgumu ar uzņēmumu A (piedāvājuma summa 5 miljoni), uzņēmumu B (10 miljoni) un uzņēmumu C (15 miljoni). Uzņēmums C pierunā A un B atteikties no līguma, dodot iespēju šiem uzņēmumiem nopelnīt, neieguldot ne darbu, ne līdzekļus, un pats slēdz līgumu ar pasūtītāju. Līdzīgu scenāriju var izspēlēt pati IZM, gadījumā, ja neizdodas vienoties ar A, B un C uzņēmumiem. Ministrija, ņemot vērā neskaidros nosacījumus, var atrast formālu iemeslu, lai lauztu līgumu ar nevēlamu pretendentu un noslēgtu ar nākamo vai aiznākamo - sev vēlamo pretendentu.
IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics atgādināja, ka spieķi konkursa norisē tiekot likti jau kopš tā laika, kad par konkursu atbildēja e - lietu sekretariāts Inas Gudeles vadībā. Problēmas šā procesa organizēšanā bijušas arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai Edgara Zalāna laikā. "Ja līdz gada beigām datori netiks iegādāti, mēs zaudēsim ES līdzekļus," brīdināja valsts sekretārs.
Bet premjera padomnieks Bordāns norādīja, ka godīga konkursa norise ļautu daudz lietderīgāk tērēt ES naudu.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) šodien parakstīs rezolūciju izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei (ZZS) un Iepirkumu uzraudzības birojam, lai steidzamā kārtā saņemtu atbildes uz jautājumiem par to, vai šāds konkurss mākslīgi neierobežo konkurenci un nesadārdzina iepirkumu, informēja valdības vadītāja preses sekretāre Līga Krapāne.
"Diemžēl Latvijas iepirkumu vēsturē ir zināmi arī citi līdzīgi piemēri, kad konkursa nolikums rakstīts vienam konkrētam piegādātājam ar nolūku izstumt pārējos pretendentus no dalībnieku loka. Šāda negodīga pieeja nav pieļaujama, tā grauj tiesiskuma un atklātuma principus valsts pārvaldē," uzsver Ministru prezidents.